Kas ir elpceļu avārijas?

Elpošanas sistēmas avārijas ir medicīniskas ārkārtas situācijas, kurām raksturīga apgrūtināta elpošana vai nespēja elpot vispār. Šādas ārkārtas situācijas var kļūt nāvējošas, ja tās netiek pienācīgi un nekavējoties risinātas. Ja kādam sāk parādīties elpošanas traucējumu pazīmes, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība. Pacientiem ar hroniskām slimībām, kas izraisa apgrūtinātu elpošanu, cilvēkiem jāiemācās atšķirt to, kas pacientam ir parasts, un to, kas ir patiesas ārkārtas situācijas pazīme. Piemēram, dažiem cilvēkiem ar astmu ir dabiski sēkšana, un tas nerada bažas, savukārt ārkārtīgi apgrūtināta elpošana liecina, ka pacientam ir ciešanas.

Elpošanas avārijas situācijā pacients var veikt biežu sekli, neregulāru elpu vai ļoti lēnu elpu. Dažos gadījumos pacients vispār pārtrauc elpošanu. Elpošanas sistēmas avārijas parasti pavada bāla, auksta, mitra āda, un sirds var pārstāt pukstēt vai kļūt neregulāra. Pacients parasti ir arī ļoti satraukts, kas var palielināt ārkārtas situāciju, jo panikā pacients izmantos vairāk skābekļa.

Sirds mazspēja, astma, pneimonija, bronhīts, hroniski plaušu obstrukcijas traucējumi, krups, epiglota iekaisums un saaukstēšanās ir visi stāvokļi, kas saistīti ar ārkārtas situācijām elpceļos. Pacientiem ar hroniskām slimībām var lietot medikamentus, lai elpceļi būtu atvērti, un, ja elpceļi sāk aizvērties, var būt nepieciešama tūlītēja iejaukšanās. Cilvēki var arī piedzīvot akūtas reakcijas uz alergēniem un zālēm, kas izraisa elpošanas traucējumus, un, kad priekšmeti nokļūst kaklā, tie var izraisīt elpošanas traucējumus.

Daži citi elpceļu ārkārtas situāciju cēloņi ir tādas medicīniskās problēmas kā pneimotorakss, kurā gaiss aizpilda pleiras telpu, kas ieskauj plaušas, un pleiras izsvīdums, kurā pleiras telpa tiek piepildīta ar šķidrumu. Abi šie stāvokļi var rasties traumas rezultātā, un pleiras izsvīdums var rasties ilgstošas ​​hroniskas slimības rezultātā.

Pacienti parasti pamana, kad viņiem rodas elpceļu avārijas. Viņi var mēģināt runāt un bieži žestus, lai norādītu, ka viņiem ir apgrūtināta elpošana. Tas var būt ļoti biedējoši, ja cilvēks nespēj elpot, un cilvēkiem, kas sniedz aprūpi, jācenšas saglabāt pacientu pēc iespējas mierīgāku, jo nekas netuvojas. Paliekot uzbudināmā stāvoklī, pacientam var rasties sarežģījumi. Ja pacients vispār pārtrauc elpošanu, jāsāk glābšanas elpošana, lai samazinātu smadzeņu bojājumu risku un palielinātu pacienta izdzīvošanas iespējas. Pirms glābšanas ieelpas veikšanas vienmēr ir jāpārbauda elpceļi un jānoslauka, vai nav objektu pazīmes, kas varētu radīt šķēršļus.