Kas ir viscerālā pleira?

Ja viscerālā pleira pārplīst, spraugā ieplūst gaiss, plauša atdalās no krūškurvja sienas un sabrūk; tas ir pneimotorakss. Tas var notikt pēc traumas, bet arī pats no sevis, visbiežāk jauniem, slaidiem un gariem cilvēkiem, kuriem plaušu virsotnē ir plānsienas pūslīši. Raksturīgi sākas pēkšņas, asas vienas puses sāpes krūtīs ar elpas trūkumu.

Pleiras spraugā var uzkrāties arī šķidrums. Tā cēlonis var būt sirds mazspēja, plaušu iekaisums, plaušu artērijas trombembolija, audzējs vai nieru un aknu slimības, un galvenais simptoms ir pakāpeniski augošs elpas trūkums, kas pastiprinās guļus. Atsevišķa slimība ir mezotelioma, kas rodas no pleiras mezotēlija un ir cieši saistīta ar azbesta iedarbību darbā, turklāt no iedarbības līdz slimībai var paiet gadu desmiti.

Neatliekamā medicīniskā palīdzība (113 vai 112) jāizsauc, ja pēkšņi parādās asas sāpes vienā krūškurvja pusē kopā ar elpas trūkumu, ja elpot kļūst grūti miera stāvoklī, ja lūpas vai pirksti kļūst zilgani vai ja pievienojas ģībonis. Pie ģimenes ārsta jādodas, ja elpojot sāp un sāpes nepāriet dažu dienu laikā, ja klepus turas ilgāk par trim nedēļām, ja atklepojot parādās asinis vai ja bez slodzes pieaug elpas trūkums. Ar šādām sūdzībām tālāk strādā pulmonologs, nepieciešamības gadījumā krūškurvja ķirurgs.

Vietas ziņā viscerālā pleira ir uz plaušas, parietālā uz krūškurvja sienas iekšpuses, diafragmas augšas un videnes sāniem. Jutības ziņā viscerālā nesāp, parietālā sāp. Apgādes ziņā viscerālā saņem asinis no plaušu puses, parietālā no sienas puses. Šīs trīs atšķirības izskaidro gandrīz visu, kas pleiras slimībās notiek.

Atsevišķi jāatceras diafragmas parietālās pleiras īpatnība: tās centrālo daļu apgādā diafragmas nervs, kas nāk no kakla segmentiem, tāpēc kairinājums tur bieži izpaužas kā sāpes plecā. Tas ir klasisks pārnesto sāpju piemērs un iemesls, kāpēc pleca sāpes dažkārt izmeklē krūškurvja dēļ.

Pleira nav arī vienīgā šāda plēve organismā. Pēc uzbūves tā ir tāda pati kā sirds somiņa ap sirdi un vēderplēve vēdera dobumā; visas trīs ir serozās membrānas ar viscerālo un parietālo lapu. Tāpēc arī to slimības ir līdzīgas: iekaisums, šķidruma uzkrāšanās un saaugumi.

Pirmais ir tas, ka pleirītu izraisa aukstums vai caurvējš. Pleiras iekaisums ir kāda cita procesa izpausme: visbiežāk vīrusu vai bakteriālas infekcijas, plaušu artērijas trombembolijas, autoimūnas slimības vai traumas. Zema temperatūra pati par sevi pleiru neiekaisina, tāpēc jautājums vienmēr ir par to, kas iekaisumu izraisījis.

Otrais ir priekšstats, ka plauša atrodas pleiras dobumā un tā ir liela telpa, kurā šķidrums var brīvi šļakstēties. Veselam cilvēkam tur ir tikai plāna kārtiņa, un tieši šī sīkumainība ir plaušu darbības priekšnoteikums. Ikreiz, kad pleiras sprauga kļūst par īstu telpu, kaut kas ir noticis nepareizi: tur ir nonācis gaiss, šķidrums vai asinis, un plauša vairs nespēj sekot krūškurvja kustībai.