Kas ir augšējā videne?

Augšējā videne (mediastinum superius) priekšpusē robežojas ar krūšu kaula rokturi, aizmugurē ar pirmajiem četriem krūšu skriemeļiem, sānos ar abu pleiras telpu mediālajām sienām. Augšējā robeža ir krūškurvja augšējā ieeja, ko veido pirmās ribas, pirmais krūšu skriemelis un krūšu kaula roktura augšmala.

Apakšējo robežu veido iedomāta horizontāla plakne, ko sauc par krūšu kurvja šķērsplakni. Tā iet no krūšu kaula leņķa priekšpusē līdz ceturtā un piektā krūšu skriemeļa starpskriemeļu diska līmenim aizmugurē. Šī plakne ir viens no anatomijas ērtākajiem orientieriem, jo krūšu kaula leņķi var sataustīt caur ādu.

Šajā plaknē vienlaikus notiek vairākas lietas: sākas un beidzas aortas loks, traheja sadalās divos galvenajos bronhos, krūšu limfvads šķērso viduslīniju, un sākas perikarda augšējā robeža. Tāpēc krūšu kaula leņķis ir viens no biežāk izmantotajiem atskaites punktiem klīniskajā izmeklēšanā.

Struktūras augšējā videnē izvietotas slāņos no priekšpuses uz aizmuguri. Šī kārtība ir svarīga ķirurgam, jo nosaka, kas būs sastopams vispirms, atverot krūšu kurvi no priekšpuses.

Aortas loks sākas krūšu kaula leņķa līmenī, izliekas uz aizmuguri un pa kreisi un turpinās kā lejupejošā aorta. No tā izceļas trīs zari: pleca un galvas stumbrs, kreisā kopējā miega artērija un kreisā atslēgas kaula artērija. Zaru skaits un secība ir mainīga, un variācijas ir samērā biežas.

Vēnu sistēmā abas pleca un galvas vēnas apvienojas un veido augšējo dobo vēnu, kas ievada asinis labajā priekškambarī. Kreisā pleca un galvas vēna šķērso viduslīniju gandrīz horizontāli tieši aiz krūšu kaula roktura, un bērniem tā var atrasties augstāk, ko jāņem vērā, veicot procedūras kakla pamatnē.

Zem aortas loka saglabājas arteriālās saites atliekas, kas augļa dzīvē bija asinsvads starp plaušu artēriju un aortu. Tieši šajā vietā kreisais atgriezeniskais balsenes nervs apliec aortas loku un dodas atpakaļ uz balseni.

Diafragmas nervs iet gar videnes sānu sienu uz leju līdz diafragmai un nodrošina tās kustību. Tā bojājums izraisa vienas diafragmas puses paralīzi, kas krūškurvja rentgenuzņēmumā parādās kā paaugstināta diafragmas kupola pozīcija.

Klejotājnervs iet dziļāk un aizmugurē, virzoties uz barības vadu. Kreisais atgriezeniskais balsenes nervs atdalās no tā aortas loka līmenī, apliec loku un atgriežas augšup, bet labais atgriezeniskais nervs apliec labo atslēgas kaula artēriju augstāk, kaklā.

Krūšu limfvads, lielākais limfas asinsvads organismā, iet augšup pa videni un krūšu kaula leņķa līmenī šķērso viduslīniju pa kreisi, ietekot kreisajā vēnu leņķī. Tā bojājums krūšu kurvja operācijas laikā rada limfas uzkrāšanos pleiras telpā.

• Diafragmas nervs: vienas puses diafragmas paralīze un elpas trūkums slodzē.
• Kreisais atgriezeniskais balsenes nervs: aizsmakums bez kakla slimības pazīmēm.
• Klejotājnervs: rīšanas un kuņģa darbības traucējumi.
• Simpātiskais stumbrs augšpusē: vienas puses plakstiņa noslīdējums un sausa seja.
• Krūšu limfvads: limfas izplūde pleiras telpā pēc operācijas vai traumas.

Aizkrūtes dziedzeris jeb tīmuss augšējā videnē ir vislielākais bērnībā un pirms pubertātes. Tas ir orgāns, kurā nobriest T limfocīti, un tā darbība ir izšķiroša imūnsistēmas veidošanā. Zīdainim tas aizņem ievērojamu daļu priekšējās videnes un rentgenuzņēmumā var radīt nepareizu iespaidu par paplašinātu videni.

Pēc pubertātes tīmuss pakāpeniski sarūk un tiek aizstāts ar taukaudiem, taču pilnībā nepazūd. Pieaugušajam tā vietā redzams taukaudu un saistaudu veidojums, kurā joprojām saglabājas atsevišķas aktīvās salas.

Šī vecuma dinamika ir svarīga attēldiagnostikā. Bērnam plata videne bieži ir normāla tīmusa dēļ, savukārt pieaugušajam redzams tīmusa lieluma veidojums vienmēr prasa skaidrojumu, jo tā var būt tīmoma vai cits audzējs.

Biežākā situācija, kurā runā par augšējo videni, ir paplašināta videnes ēna krūškurvja rentgenuzņēmumā. Cēloņi ir ļoti dažādi: audzējs, palielināti limfmezgli, aizkrūtes dziedzera veidojums, krūšu kurvī nolaidies vairogdziedzeris, aortas paplašinājums vai asiņošana pēc traumas.

Augšējās dobās vēnas sindroms rodas, kad audzējs vai receklis saspiež šo vēnu. Raksturīga ir sejas un kakla pietūkšana, kakla vēnu izspiedums, zilgana ādas krāsa un elpas trūkums, kas pastiprinās, noliecoties uz priekšu. Šis ir stāvoklis, kurā jāvēršas pie ārsta nekavējoties.

Videnes iekaisums ir smaga situācija, kas visbiežāk rodas pēc barības vada plīsuma, pēc sirds operācijas vai izplatoties infekcijai no kakla. Ar videnes slimībām strādā torakālais ķirurgs, pulmonologs, onkologs un radiologs, bet aizkrūtes dziedzera slimību gadījumā arī neirologs, jo tīmoma bieži saistīta ar miastēniju.

• Sejas un kakla pietūkums ar izteiktām kakla vēnām.
• Jauns, noturīgs balss aizsmakums bez iesnām un iekaisuma.
• Rīšanas traucējumi vai sajūta, ka ēdiens aizķeras aiz krūšu kaula.
• Elpas trūkums, kas mainās atkarībā no ķermeņa stāvokļa.
• Plakstiņa noslīdējums un zīlītes sašaurināšanās vienā pusē.
• Stipras sāpes aiz krūšu kaula ar drudzi pēc vemšanas vai operācijas.

Pirmais solis ir krūškurvja rentgenuzņēmums divās projekcijās, kas ļauj novērtēt videnes ēnas platumu un formu. Tas ir lēts un plaši pieejams, taču daudz neizšķir: tas parāda, ka kaut kas ir, bet reti pasaka, kas tieši.

Galvenā precizējošā metode ir krūšu kurvja datortomogrāfija ar kontrastvielu, kas parāda asinsvadus, limfmezglus un veidojumu attiecību pret tiem. Magnētisko rezonansi lieto retāk, galvenokārt, vērtējot mīksto audu un asinsvadu sienu detaļas.

Ja nepieciešams audu paraugs, izmanto endobronhiālo ultrasonogrāfiju ar adatu caur trahejas sienu vai videnes izmeklēšanu ar endoskopu caur nelielu griezumu virs krūšu kaula. Šīs metodes ir kļuvušas par standartu plaušu vēža stadijas noteikšanā.

1. Sūdzību izvērtēšana un klīniskā izmeklēšana, tostarp kakla vēnu apskate.
2. Krūškurvja rentgenuzņēmums divās projekcijās.
3. Datortomogrāfija ar kontrastvielu videnes struktūru precizēšanai.
4. Asins analīzes, tostarp audzēju marķieri, ja ir atbilstošas aizdomas.
5. Audu parauga iegūšana ar endobronhiālo ultrasonogrāfiju vai videnes endoskopiju.

Pirmais un biežākais pārpratums ir pats nosaukums. Videne nav kauls un nav orgāns; tā ir telpa. Dažkārt tulkojumos parādās apzīmējums videnes kauls, taču tāda anatomiskā veidojuma nav. Krūšu kauls ir videnes priekšējā siena, nevis pati videne.

Otrs sajaukums ir starp videni un pleiras telpu. Pleiras telpa ir šaura sprauga starp plaušu un krūšu sienu, kurā normāli ir tikai plāns šķidruma slānis. Videne atrodas starp abām pleiras telpām un ir aizpildīta ar orgāniem un saistaudiem.

Trešais ir augšējās videnes un krūškurvja augšējās ieejas sindroma sajaukums. Krūškurvja ieejas sindroms rodas, saspiežot nervus un asinsvadus pie pirmās ribas un atslēgas kaula, un izpaužas ar rokas simptomiem. Videnes slimības izpaužas ar elpošanas, rīšanas un vēnu atteces traucējumiem.

Vairums cilvēku brīnās, kāpēc balss aizsmakums var būt plaušu vai krūšu kurvja slimības pirmā pazīme. Atbilde slēpjas augļa attīstībā. Sākotnēji balsenes nervi iet taisni, bet, sirdij un lielajiem asinsvadiem nolaižoties krūšu kurvī, tie tiek aizvilkti līdzi. Rezultātā kreisais nervs ir spiests apliekt aortas loku augšējā videnē un tikai tad doties augšup, veicot lieku, garu apļa gājienu.

Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš process aortas loka rajonā, tostarp palielināts limfmezgls vai audzējs, var šo nervu saspiest. Tāpēc otolaringologs, ieraugot vienas balss saites nekustīgumu bez redzama cēloņa balsenē, parasti nozīmē krūšu kurvja izmeklēšanu. Aizsmakums šajā gadījumā ir nevis rīkles, bet krūšu kurvja simptoms, un tieši šis atgādinājums mēdz izglābt laiku diagnostikā.