Kas ir augšējā deniņu vītne?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2023. gada 2. janvārī 4 min lasīšana

Īsā atbilde

Augšējā deniņu vītne (gyrus temporalis superior) ir smadzeņu garozas kroka deniņu daivas augšmalā, tieši zem sānu vagas. Tajā un tās vagā paslēptajā augšējā virsmā atrodas primārā dzirdes garoza un tai pieguļošie dzirdes laukumi, tāpēc šī vītne ir vieta, kur skaņa no vienkārša signāla kļūst par saprotamu informāciju.

Deniņu daiva (lobus temporalis) ārējā pusē ir sadalīta trīs garenkrokās: augšējā, vidējā (gyrus temporalis medius) un apakšējā deniņu vītnē (gyrus temporalis inferior). Tās atdala augšējā un apakšējā deniņu vaga. Augšējā vītne ir no tām visaugstākā, un tās augšējo robežu veido sānu vaga (sulcus lateralis), ko biežāk sauc par Silvija vagu, proti, dziļā rieva, kas atdala deniņu daivu no pieres un paura daivas.

Svarīgākā daļa no ārpuses nav redzama. Ja deniņu daivu atliec uz leju un ieskatās sānu vagas dziļumā, atklājas augšējās deniņu vītnes augšējā virsma ar diviem veidojumiem: šķērsām ejošām deniņu vītnēm (gyri temporales transversi) jeb Heršla vītnēm un aiz tām esošo līdzeno deniņu plātni (planum temporale). Heršla vītnē atrodas primārā dzirdes garoza. Tas nozīmē, ka cilvēka galvenais dzirdes laukums nav uz smadzeņu virsmas, bet ieslēpts vagas iekšienē, un tieši tāpēc smadzeņu attēlu apskatot no malas to nevar parādīt ar pirkstu.

Ceļš līdz turienei ir garš. Skaņa gliemezī pārvēršas nervu impulsos, tie pa dzirdes nervu nonāk smadzeņu stumbra kodolos, tālāk uz vidussmadzeņu apakšējiem paugurīšiem un talāmā esošo mediālo ceļgala ķermeni (corpus geniculatum mediale), un no tā pa dzirdes starojumu sasniedz Heršla vītni. Primārā dzirdes garoza ir kārtota tonotopiski: kaimiņu šūnu grupas atbild uz kaimiņu frekvencēm, tāpat kā gliemezī. Tas ir skaņas biežuma kartējums garozā, un uz tā pamata apkārtējie augšējās deniņu vītnes laukumi jau atpazīst skaņu veidus: cilvēka balsi, mūzikas skaņkārtu, troksni.

Abas puslodes šeit strādā nevienādi. Kreisajā puslodē augšējās deniņu vītnes aizmugurējā daļa ietilpst runas sapratnes apgabalā, ko sauc par Vernikes laukumu, un tā izšķir runas skaņas un vārdu nozīmi. Labajā puslodē tā pati vītne vairāk nodarbojas ar skaņas melodisko un emocionālo pusi: intonāciju, balss atpazīšanu, mūzikas kontūru. Dalījums tomēr nav asa robeža, bet uzsvaru atšķirība, un ikdienas klausīšanās abas puses iesaista vienlaikus.

Ko rāda bojājums

Ja kreisās puslodes augšējās deniņu vītnes aizmugurējā daļa cieš insultā, rodas sensorā jeb Vernikes afāzija. Runa paliek plūstoša un intonatīvi pareiza, bet saturs sajūk, parādās izdomāti vai sajaukti vārdi, un galvenais, cieš svešas runas sapratne. Cilvēks bieži pats to neapjauš un turpina runāt, tāpēc apkārtējiem šķiet, ka viņš ir apjucis vai neadekvāts, nevis zaudējis valodu.

Ja bojājums skar dzirdes laukumus abās pusēs, var rasties stāvoklis, kad auss un dzirdes ceļi ir veseli un skaņu cilvēks dzird, bet nespēj to atpazīt. Runa skan kā nesaprotamu trokšņu plūsma. Deniņu daivas epilepsijas gadījumā uzbudinājums šajā apgabalā var dot pretēju parādību: skaņas, kuru nav, piemēram, dūkoņu, zvanus vai balsis, kas parādās uz dažām sekundēm.

Pēkšņi runas traucējumi, sejas puses nokarāšanās vai rokas vājums vienā pusē ir insulta pazīmes, un tad nekavējoties jāzvana 113. Pakāpeniski runas sapratnes vai dzirdes traucējumi, atkārtotas dzirdes halucinācijas vai īsas neizskaidrojamas apziņas atslēgšanās ir iemesls vērsties pie ģimenes ārsta un tālāk pie neirologa.

Vītne nav daiva

Biežākā kļūda, arī tulkojumos, ir saukt šo veidojumu par „augšējo deniņu daivu". Daivu smadzenēs ir četras lielās: pieres, paura, deniņu un pakauša daiva, un augšējā deniņu vītne ir tikai viena kroka deniņu daivas iekšienē, nevis atsevišķa daiva.

Otrs sajaukums: augšējā deniņu vītne nav vienāda ar Vernikes laukumu. Vernikes laukums aizņem tikai šīs vītnes aizmugurējo daļu vienā, parasti kreisajā, puslodē, un mūsdienu attēldiagnostikas dati tā robežas rāda plašākas un mainīgākas, nekā mācīja vecās shēmas. Un vēl: dzirdes garoza nav jaucama ar dzirdes nervu. Nervs signālu nes, garoza to iztulko.

Kāpēc vienas puses bojājums nepadara kurlu

Izplatīts pieņēmums ir, ka, ja cieš kreisās puses dzirdes garoza, cilvēks kļūs kurls labajā ausī. Tā nenotiek. Dzirdes ceļš jau smadzeņu stumbrā daļēji krustojas un sajaucas, tāpēc katra puslode saņem informāciju no abām ausīm. Vienpusējs garozas bojājums tāpēc parasti neatņem dzirdi, bet paņem kaut ko smalkāku: spēju noteikt, no kuras puses nāk skaņa, spēju izķert vienu balsi troksnī vai spēju saprast nozīmi.

No tā izriet praktiska sekas. Ja cilvēks sūdzas, ka „dzird, bet nesaprot", it īpaši trokšņainā telpā, tas ne vienmēr ir auss jautājums. Auss pārbaude šādā gadījumā var būt gandrīz normāla, un problēma slēpjas apstrādes līmenī. Tieši tāpēc dzirdes sūdzības izmeklē audiologs vai otolaringologs kopā ar neirologu, nevis tikai ar vienu dzirdes testu.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Anatomija un fizioloģija Sadaļas jautājumi ar burtu A Ziņot par neprecizitāti