Augšējie elpceļi: uzbūve, funkcijas un slimības
Īsā atbilde
Augšējie elpceļi ir gaisa ceļa posms no nāsīm līdz balsenei, un tajos ietilpst deguns, deguna dobums, deguna blakusdobumi, rīkle un balsene. To galvenais uzdevums ir sagatavot ieelpoto gaisu plaušām: to sasildīt, samitrināt un attīrīt no putekļiem un mikrobiem. Šeit atrodas arī ožas orgāns un balss veidošanas aparāts, tāpēc augšējo elpceļu slimības ietekmē ne tikai elpošanu, bet arī smaržu sajūtu un balsi.
Gaisam ceļā uz alveolām ir jāizmainās. Āra gaiss var būt sauss, auksts un pilns putekļu, bet plaušu maisiņos tas nedrīkst būt ne auksts, ne sauss, ne netīrs. Šo pārveidi veic augšējie elpceļi, un tas notiek ļoti īsā attālumā, dažu centimetru laikā.
Robeža starp augšējiem un apakšējiem elpceļiem dažādos avotos tiek vilkta nedaudz atšķirīgi. Plašāk lietotā izpratne ir tāda, ka balsene pieder augšējiem elpceļiem, bet traheja jau apakšējiem. Daļa autoru robežu velk balss saišu līmenī. Praksē svarīgāka ir nevis definīcijas precizitāte, bet tas, ka abas daļas strādā kā viens ceļš.
Augšējiem elpceļiem ir vairākas blakus funkcijas, kas nav tieši saistītas ar gaisa vadīšanu. Tie kalpo par balss rezonatoru, ir ožas orgāna mājvieta, piedalās rīšanā un ir viens no organisma svarīgākajiem imūnās aizsardzības priekšposteņiem.
Tieši tāpēc augšējo elpceļu slimības ir tik biežas. Tā ir vieta, kur organisms tieši saskaras ar āra vidi, un vienlaikus tā ir šaura, sazarota telpa ar daudziem noslēgtiem dobumiem, kuros iekaisums var ieilgt.
Deguns un deguna dobums
Ārējā deguna (nasus externus) karkasu veido deguna kauli augšā un skrimšļi apakšā, tāpēc deguna gals ir kustīgs, bet sakne cieta. Iekšā deguna dobumu (cavitas nasi) starpsiena (septum nasi) sadala divās pusēs, kas gandrīz nekad nav pilnīgi simetriskas.
Katras puses sānu sienā izvirzās trīs deguna gliemežnīcas (conchae nasales superior, media et inferior). Tās daudzkārt palielina gļotādas virsmu un rada virpuļojošu gaisa plūsmu, kas gaisu efektīvi silda un mitrina. Zem katras gliemežnīcas atrodas eja, kurā atveras blakusdobumi un asaru kanāls.
Deguna dobuma jumtā, šaurā joslā, atrodas ožas gļotāda ar ožas šūnām, kuru izaugumi iet caur sietkaula plāksnīti uz ožas sīpolu smadzenēs. Tieši šīs šaurās zonas dēļ pietūkums degunā var pilnīgi atņemt smaržu sajūtu, lai gan pats ožas nervs ir vesels.
Deguna blakusdobumi
Blakusdobumi (sinus paranasales) ir ar gaisu pildīti dobumi galvaskausa kaulos, kas savienoti ar deguna dobumu caur šaurām atverēm. Tie padara galvaskausu vieglāku, piedalās balss rezonansē un ražo gļotas.
| Dobums | Kur atrodas | Attīstības īpatnība |
|---|---|---|
| Augšžokļa dobums | Vaiga kaulā virs augšžokļa zobiem | Ir jau jaundzimušajam, bet mazs; aug līdz ar sejas augšanu |
| Sietkaula šūnas | Starp acu dobumiem | Ir jau jaundzimušajam, biežākais iekaisuma sākumpunkts bērniem |
| Pieres dobums | Pierē virs uzacīm | Nav jaundzimušajam, veidojas bērnībā un aug pusaudža gados |
| Spārnkaula dobums | Dziļi galvaskausa pamatnē | Attīstās vēlāk, tuvumā atrodas hipofīze un redzes nervs |
Rīkle un balsene
Rīkle (pharynx) ir muskuļaina caurule aiz deguna un mutes dobuma, un to iedala trīs daļās. Deguna rīkle (nasopharynx) ir gaisa ceļš aiz deguna dobuma, kur atveras dzirdes jeb Eistāhija caurule un atrodas rīkles mandeles. Mutes rīkle (oropharynx) ir kopīga gaisa un barības ceļa daļa ar aukslēju mandelēm. Balsenes rīkle (laryngopharynx) ir pēdējā daļa, kur ceļi atkal šķiras.
Balseni (larynx) veido skrimšļu karkass: vairogskrimslis, gredzenskrimslis, uzbalsenis un pārīgie aritenoīdie skrimšļi. Starp tiem izstiepjas balss krokas, kuru spraugu sauc par balss spraugu (rima glottidis).
Rīšanas laikā uzbalsenis noliecas pār balsenes ieeju, balss krokas noslēdzas un elpošana uz mirkli apstājas. Šis reflekss ir tik svarīgs, ka tā traucējumi pēc insulta vai neiroloģiskas slimības kļūst par vienu no galvenajiem plaušu iekaisuma cēloņiem.
Balsenes gļotādas un muskuļu darbību nodrošina klejotājnerva zari, no kuriem svarīgākais ir atgriezeniskais balsenes nervs. Tas apliec lielos asinsvadus krūškurvī un tikai tad ceļas atpakaļ uz balseni, tāpēc balss izmaiņas dažkārt ir pirmā pazīme procesiem, kas atrodas krūtīs, nevis kaklā. Tā ir viena no retajām vietām cilvēka ķermenī, kur nerva ceļš ir daudzkārt garāks, nekā būtu nepieciešams.
Kā gaiss tiek sagatavots
Sagatavošana notiek vairākos vienlaicīgos procesos, un katrs no tiem ir atkarīgs no veselas gļotādas.
Šo procesu efektivitāte ir iemesls, kāpēc elpošana caur degunu ir izdevīgāka nekā caur muti. Mutes elpošana gaisu gandrīz nefiltrē, silda un mitrina daudz vājāk, un tieši tāpēc ilgstoši aizlikts deguns bieži rada sausu kaklu, aizsmakumu no rīta un sliktāku miega kvalitāti. Bērniem ilgstoša mutes elpošana var ietekmēt arī sejas kaulu un zobu izvietojuma attīstību, tāpēc noturīgs deguna aizlikums bērnībā nav kosmētiska sīkumu lieta.
- Deguna spuras un matiņi priekštelpā aiztur lielākās daļiņas
- Virpuļojoša plūsma gar gliemežnīcām liek daļiņām nosēsties uz mitrās gļotādas
- Bagātīgais asinsvadu tīkls gļotādā sasilda gaisu tuvu ķermeņa temperatūrai
- Gļotu slānis piesātina gaisu ar ūdens tvaikiem, lai alveolas neizžūtu
- Skropstiņepitēlija skropstiņas virza gļotu slāni uz rīkli aptuveni vienmērīgā ritmā
- Norītās gļotas kopā ar daļiņām nonāk kuņģī, kur skābe mikrobus iznīcina
Imūnā aizsardzība un mikrobu līdzsvars
Ap rīkles ieeju izvietoti limfoīdo audu sakopojumi: rīkles mandele, abas aukslēju mandeles, mēles saknes mandele un caurules mandeles. Kopā tās veido gredzenu, kas pirmais satiekas ar ieelpotajiem un norītajiem antigēniem.
Gļotādā izdalās arī sekretorais imūnglobulīns A, lizocīms, laktoferīns un pretmikrobu peptīdi. Tie darbojas nespecifiski un nepārtraukti, arī tad, kad cilvēks jūtas pilnīgi vesels.
Svarīga un bieži nenovērtēta detaļa ir deguna cikls. Abu deguna pušu gļotāda periodiski piebriest un atslābst pārmaiņus, tāpēc lielākā daļa cilvēku vienmēr elpo vairāk caur vienu nāsi nekā caur otru, un puses mainās dažu stundu laikā. Tā ir normāla parādība, nevis aizlikts deguns, un tā ļauj katrai pusei periodiski atjaunot gļotu slāni.
Biežākās slimības un kurš ārsts ar tām strādā
Vīrusu izraisīts deguna un blakusdobumu gļotādas iekaisums ir viens no biežākajiem saslimšanas iemesliem vispār. Lielākoties tas pāriet pats, un antibiotikas nepalīdz, jo cēlonis nav baktērija.
Citas biežas kaites ir alerģisks rinīts, deguna starpsienas nobīde, deguna polipi, palielināta rīkles mandele bērniem, atkārtots mandeļu iekaisums, laringīts un obstruktīva miega apnoja. Bērniem raksturīga ir balsenes apakšējās daļas tūska jeb krups ar riešanai līdzīgu klepu.
Ar šīm slimībām strādā ģimenes ārsts un otorinolaringologs, alerģijas gadījumā alergologs, bet miega traucējumu gadījumā iesaistās arī pneimonologs vai miega medicīnas speciālists.
Nekavējoties jāsaņem palīdzība, ja ir apgrūtināta elpošana ar svelpjošu skaņu ieelpā, nespēja norīt siekalas, strauji augoša kakla vai sejas tūska, stipras vienpusējas sejas sāpes ar acs pietūkumu vai augsts drudzis ar apziņas traucējumiem. Šādos gadījumos jāzvana uz 113.
Kā izmeklē augšējos elpceļus
Lielu daļu atbildes sniedz apskate, jo augšējie elpceļi ir salīdzinoši pieejami. Tālākie izmeklējumi tiek pievienoti tad, ja simptomi ieilgst vai ir netipiski.
- Priekšējā rinoskopija ar deguna spoguli un mutes rīkles apskate
- Elastīgā endoskopija, kas ļauj redzēt deguna dziļākās daļas, rīkli un balseni
- Balsenes apskate ar stroboskopu balss traucējumu gadījumā
- Deguna blakusdobumu datortomogrāfija hronisku sūdzību vai pirmsoperācijas plānošanai
- Alerģijas testi ādā vai specifisko antivielu noteikšana asinīs
- Miega izmeklējums, ja ir aizdomas par elpošanas apstāšanos miegā
- Uzsējums no rīkles, ja aizdomas par streptokoku izraisītu iekaisumu
Ar ko sajauc augšējo elpceļu problēmas
Alerģisku rinītu bieži tur par ilgstošu saaukstēšanos. Uz alerģiju norāda niezoša deguna un acu sajūta, kārtaina šķaudīšana, ūdeņaini izdalījumi un sezonāla vai vides atkarīga simptomu atkārtošanās bez drudža.
Vīrusu rinosinusītu mēdz jaukt ar bakteriālu. Nozīme ir norises gaitai: ja sūdzības sāk mazināties un pēc tam pēkšņi pastiprinās, ja drudzis ir augsts un sāpes stipri vienpusējas vai ja simptomi ieilgst daudz ilgāk nekā parasta saaukstēšanās, ārstam ir iemesls domāt par baktēriju pievienošanos.
Trešais sajaukums ir balsenes un rīkles cēloņu nošķiršana aizsmakuma gadījumā. Īslaicīgs aizsmakums ar iesnām parasti ir vīrusu laringīts, bet noturīgs, nesāpīgs aizsmakums bez iesnām, īpaši smēķētājam, vienmēr jāizmeklē ar balsenes apskati, jo tā var būt audzēja pirmā pazīme.
Ceturtais ir bērnu un pieaugušo elpceļu atšķirība. Bērnam šaurākā elpceļa vieta ir zem balss saitēm gredzenskrimšļa līmenī, un tur pat neliela tūska strauji samazina caurlaidību. Tāpēc bērna stridors ir daudz steidzamāka pazīme nekā līdzīga skaņa pieaugušajam.
Bieži uzdotie jautājumi
Kur beidzas augšējie un sākas apakšējie elpceļi?
Visbiežāk lietotajā izpratnē augšējos elpceļus veido deguns, deguna dobums, blakusdobumi, rīkle un balsene, bet apakšējie sākas ar traheju. Daļa avotu robežu velk balss saišu līmenī. Klīniski svarīgāk ir tas, ka abas daļas darbojas kā viens ceļš un slimības bieži izplatās no vienas uz otru.
Kāpēc pēc saaukstēšanās pazūd garšas sajūta?
Lielākā daļa tā, ko mēs saucam par garšu, patiesībā ir smarža, ko uztver ožas gļotāda deguna dobuma jumtā. Kad gļotāda ir pietūkusi, smaržas molekulas līdz tai nenokļūst, un ēdiens šķiet bezgaršīgs. Sajūta parasti atgriežas, mazinoties pietūkumam, bet ilgstošs ožas zudums jāizvērtē ārstam.
Vai deguna skalošana ar sālsūdeni ir droša?
Deguna skalošana ar fizioloģisko šķīdumu ir plaši lietota un parasti labi panesama gļotu un alergēnu izskalošanai. Svarīgi izmantot tīru, tam paredzētu ierīci un atbilstošu šķīdumu, nevis nevārītu krāna ūdeni. Ja parādās sāpes ausī, deguna asiņošana vai simptomi pastiprinās, jāpārtrauc un jākonsultējas ar ārstu.
Kāpēc bērniem tik bieži iekaist vidusauss?
Dzirdes caurule, kas savieno vidusausi ar deguna rīkli, bērniem ir īsāka, platāka un gandrīz horizontāla. Tāpēc mikrobi no deguna rīkles viegli nokļūst vidusausī. Papildus palielināta rīkles mandele var caurules atveri aizsprostot. Ar gadiem caurules novietojums mainās, un iekaisumi kļūst retāki.
Vai aizlikts viens deguna caurums vienmēr ir slimības pazīme?
Ne vienmēr. Lielākajai daļai cilvēku ir deguna cikls, kad abu pušu gļotāda pārmaiņus piebriest un atslābst, tāpēc periodiski viena puse elpo sliktāk. Tā ir normāla parādība. Ja tomēr viena puse ir pastāvīgi aizlikta, ir vienpusēji izdalījumi vai atkārtota asiņošana, tas jāizmeklē otorinolaringologam.
Kad aizsmakums ir jāizmeklē?
Īslaicīgs aizsmakums iesnu, balss pārpūles vai klepus laikā parasti pāriet pats. Ja balss izmaiņas turpinās ilgāk par dažām nedēļām, nav saistītas ar infekciju, pievienojas rīšanas grūtības, sāpes ausī vai svara zudums, nepieciešama balsenes apskate pie otorinolaringologa.