Aizmugurējā videne: robežas un saturs

Priekšā aizmugurējo videni ierobežo sirds somiņas aizmugurējā siena un diafragmas aizmugurējā daļa. Aizmugurē tā sniedzas līdz krūšu skriemeļu ķermeņiem aptuveni no piektā līdz divpadsmitajam. No sāniem to norobežo videnes pleira, bet no apakšas diafragma.

Augšējā robeža ir nosacīta plakne, kas iet no krūšu kaula leņķa uz ceturtā un piektā krūšu skriemeļa robežu. Virs tās sākas augšējā videne, kurā atrodas aizkrūts dziedzeris, traheja, aortas loks un lielās vēnas.

Šī nosacītā robeža ir iemesls, kāpēc daļa struktūru, piemēram barības vads un krūšu limfas vads, iet cauri vairākiem nodalījumiem. Tāpēc slimības process var viegli pāriet no viena nodalījuma otrā.

Praksē ir arī vienkāršots dalījums, kurā videni dala trīs joslās pēc attāluma no mugurkaula, un dažādi autori robežas velk nedaudz atšķirīgi. Tas nav pretrunā klasiskajam iedalījumam; abos gadījumos princips ir viens, proti, atrast veidojuma attiecību ar sirds somiņu, barības vadu un skriemeļiem, jo tieši tā nosaka gan iespējamo diagnozi, gan pieeju operācijā.

Saturs ir salīdzinoši nedaudzs, bet katra struktūra ir dzīvībai svarīga. Tās izvietotas cieši viena pie otras, un tieši tas nosaka gan simptomus, gan ķirurģijas grūtības.

• Lejupejošā krūšu aorta ar starpribu artērijām.
• Barības vads ar to apvijošo nervu pinumu.
• Klejotājnervi, kas zemāk savijas ap barības vadu priekšējā un aizmugurējā stumbrā.
• Krūšu limfas vads, organisma lielākais limfas ceļš.
• Nepāra un pusnepāra vēnas ar to zariem.
• Aizmugurējās videnes limfmezgli.
• Lielie un mazie splanhniskie nervi, kas no simpātiskā stumbra dodas uz vēdera dobumu.

Tabula parāda, kāpēc nodalījuma noteikšana attēlā ir diagnostikas pirmais solis.

Aizmugurējā videne pieguļ mugurkaulam, un tieši tur atrodas simpātiskā stumbra krūšu daļa, starpribu nervi un muguras saknīšu mezgli. No šo struktūru šūnām veidojas nervu apvalku un nervu mezglu audzēji.

Bērniem šajā apvidū biežāk sastopami audzēji, kas cēlušies no nervu mezglu šūnām, pieaugušajiem drīzāk nervu apvalku audzēji, kas parasti ir labdabīgi. Daļa no tiem ir pilnīgi bez sūdzībām un tiek atrasti nejauši, izmeklējot pavisam citu iemeslu dēļ.

Svarīga īpatnība ir tā, ka šie veidojumi var caur starpskriemeļu atveri ieaugt mugurkaula kanālā, iegūstot smilšu pulksteņa formu. Tāpēc pirms operācijas papildus datortomogrāfijai nepieciešama magnētiskā rezonanse, lai noskaidrotu, vai daļa audzēja nav mugurkaula kanālā, kas mainītu visu operācijas plānu.

Slimību loks izriet tieši no satura. Barības vada slimības ir biežākās, jo tas ir vienīgais dobais orgāns šajā apvidū.

Bīstamākais akūtais stāvoklis ir videnes iekaisums, kas rodas pēc barības vada sieniņas plīsuma, svešķermeņa vai pēc infekcijas izplatīšanās no kakla lejup. Tas attīstās ātri un prasa neatliekamu ķirurģisku ārstēšanu.

Nekavējoties jāvēršas pēc neatliekamās palīdzības, ja parādās pēkšņas, ļoti stipras sāpes krūtīs vai starp lāpstiņām, ja pēc spēcīgas vemšanas sākas sāpes krūtīs ar elpas trūkumu, ja rodas drudzis ar sāpēm rīšanas laikā un pietūkumu kaklā vai ja cilvēks nespēj norīt pat siekalas.

• Barības vada vēzis, kas bieži sākas ar pakāpeniski pieaugošām rīšanas grūtībām.
• Ahalāzija un citi barības vada kustību traucējumi.
• Barības vada plīsums pēc spēcīgas vemšanas vai izmeklējuma laikā.
• Videnes iekaisums, kas var izplatīties no kakla vai zoba infekcijas.
• Krūšu aortas aneirisma un aortas atslāņošanās.
• Diafragmas barības vada atveres trūce, kas rentgenogrammā var atgādināt veidojumu.
• Krūšu limfas vada bojājums ar limfas izplūdi pleiras dobumā.

Sākums parasti ir krūškurvja rentgenogramma divās projekcijās. Sānu uzņēmums ir īpaši svarīgs, jo tieši tas ļauj noteikt, kurā nodalījumā veidojums atrodas.

Izšķirošā metode ir datortomogrāfija ar kontrastvielu, kas parāda veidojuma attiecības ar aortu, barības vadu un mugurkaulu. Magnētisko rezonansi pievieno, ja jānovērtē nervu struktūras vai ieaugšana mugurkaula kanālā.

Barības vada slimībām izmanto endoskopiju, bet audu paraugu no videnes veidojuma bieži iegūst ar endoskopisku ultrasonogrāfiju un smalkas adatas punkciju caur barības vada sienu, kas ir mazāk traumējoša par atvērtu operāciju.

1. Krūškurvja rentgenogramma priekšējā un sānu projekcijā.
2. Datortomogrāfija ar kontrastvielu nodalījuma un attiecību precizēšanai.
3. Magnētiskā rezonanse nervu izcelsmes veidojumiem un mugurkaula kanāla vērtēšanai.
4. Barības vada endoskopija, ja ir rīšanas traucējumi.
5. Endoskopiskā ultrasonogrāfija ar punkciju audu diagnozes iegūšanai.
6. Pozitronu emisijas tomogrāfija, ja jāvērtē audzēja izplatība.

Pirmā kļūda ir attiecināt uz aizmugurējo videni struktūras, kas tajā neatrodas. Sirds, aizkrūts dziedzeris un trahejas dalīšanās vieta pieder citiem nodalījumiem, tāpēc audzējs, kas aug no aizkrūts dziedzera, aizmugurējā videnē neveidojas.

Otrā ir barības vada atveres trūce, kurā kuņģa daļa ieslīd krūšu dobumā. Rentgenogrammā aiz sirds parādās apaļš veidojums ar šķidruma līmeni, kas var izskatīties kā audzējs. Atšķirību parāda gan raksturīgais gaisa un šķidruma līmenis, gan datortomogrāfija.

Trešā ir sāpju izcelsmes sajaukšana. Barības vada spazmas un atviļņa sāpes var būt spiedošas, izstarot uz žokli un roku, tāpat kā sirds izcelsmes sāpes. Tāpēc pirmajā reizē šādas sāpes vienmēr jāvērtē kā iespējami sirds izcelsmes, un tikai pēc sirds izslēgšanas jāmeklē barības vada cēlonis.

Ceturtā ir paravertebrāla veidojuma jaukšana ar videnes veidojumu. Abscess vai audzējs, kas aug no skriemeļa, prasa pavisam citu ārstēšanu nekā nervu izcelsmes audzējs, lai gan attēlā abi atrodas vienā apvidū.

Krūšu limfas vads sāk ceļu vēdera dobumā, iekļūst krūškurvī caur diafragmas aortas atveri un sākumā kāpj augšup pa aizmugurējo videni vairāk pa labo pusi. Aptuveni krūškurvja vidusdaļā tas šķērso viduslīniju un tālāk turpina ceļu pa kreiso pusi, līdz ietek lielajās vēnās kakla pamatnē pa kreisi.

Šī viena pagrieziena dēļ vada bojājumam ir puses atkarīga izpausme. Ja vads tiek bojāts krūškurvja apakšdaļā, limfa uzkrājas labajā pleiras dobumā, bet ja augšdaļā, tad kreisajā. Torakālajam ķirurgam šī sakarība ļauj pēc izsvīduma puses aptuveni paredzēt bojājuma līmeni.

Praktiskā nozīme ir arī citāda. Limfa no zarnām satur uzsūktos taukus, tāpēc šāds izsvīdums izskatās pienbalts, nevis dzidrs. Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad izsvīduma izskats gandrīz uzreiz norāda uz tā izcelsmi.