Aizmugurējā stilba kaula vēna (v. tibialis posterior)

Vēnas sākas pēdas zolē, kur saplūst mediālās un laterālās zoles vēnas. No turienes tās kopā ar artēriju un nervu iet aiz potītes iekšējā kauliņa pa šauro pēdas kanālu un ienāk ikra dziļajā daļā.

Ikrā tās iet zem zoļmuskuļa un ikru muskuļa, tas ir, dziļāk par tiem, cieši pie starpkaulu plēves. Ceļā tajās ietek vēnas no dziļajiem ikra muskuļiem, no kaula un no caurlaidīgajām vēnām, kas nāk no zemādas tīkla.

Zem ceļgala tās savienojas ar priekšējām stilba kaula vēnām, un no šī savienojuma sākas paceles vēna. Lielakaula vēnas parasti ietek šajā pašā rajonā, tāpēc apakšstilba dziļo vēnu izmeklēšanā vienmēr pārskata visu šo sadursmes vietu.

Praktiskajā medicīnā pareiza vēnas piederības noteikšana ir svarīgāka par pašu nosaukumu, jo no tā atkarīga ārstēšanas taktika.

Stāvot cilvēka pēdā asins spiediens vēnās ir zems, un sirds sūkšanas spēks līdz turienei nesniedzas. Atgriešanos nodrošina trīs mehānismi, kas darbojas kopā.

Galvenais ir ikra muskuļu sūknis. Ikra muskuļu iekšienē un starp tiem atrodas vēnu paplašinājumi, un katra soļa laikā muskuļa saraušanās tos izspiež, bet vārstuļi neļauj asinīm plūst atpakaļ. Tāpēc iešana ir labākais vēnu veselības līdzeklis, bet ilgstoša nekustīga stāvēšana vai sēdēšana ir slodze šai sistēmai.

1. Muskulis atslābst, un vēnas ikra iekšienē piepildās ar asinīm no pēdas un zemādas tīkla.
2. Muskulis saraujas, spiediens vēnās strauji pieaug un asinis tiek izspiestas uz augšu.
3. Vārstuļi zem izspiestās asins porcijas aizveras un neļauj asinīm atgriezties.
4. Caurlaidīgo vēnu vārstuļi neļauj asinīm ieplūst atpakaļ zemādas vēnās.
5. Ieelpā krūškurvī spiediens pazeminās, un tas palīdz asinīm virzīties uz augšu vēdera un krūškurvja vēnās.
6. Nākamais solis cikliski atkārto procesu, un kopumā tas ir efektīvāks par jebkuru medikamentozu palīdzību.

Tromboze veidojas tad, kad sakrīt vairāki apstākļi: palēnināta asins plūsma, asins sarecēšanas tieksmes pieaugums un asinsvada sienas bojājums. Apakšstilba dziļajās vēnās plūsma ir vislēnākā, tāpēc tieši šeit trombs bieži sākas.

Tipiskās pazīmes ir vienas kājas pietūkums, sāpes ikrā, kas pastiprinās ejot, siltuma sajūta un ādas krāsas maiņa. Tomēr daļai cilvēku sūdzību gandrīz nav, un tas padara diagnozi grūtu.

Ja rodas aizdomas par trombozi, jāvēršas pie ārsta tajā pašā dienā. Ja pievienojas elpas trūkums, sāpes krūtīs, sirdsklauves vai ģībonis, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo tas var liecināt par trombu, kas nokļuvis plaušu artērijā. Pašārstēšanās ar masāžu vai ikru berzēšanu šādā situācijā ir bīstama.

• Ilgstoša nekustība: gultas režīms, garš lidojums vai brauciens, kāja ģipsī.
• Operācijas, īpaši gūžas un ceļgala locītavu protezēšana un lieli vēdera dobuma ķirurģiski iejaukšanās veidi.
• Trauma ar apakšstilba kaulu lūzumu.
• Grūtniecība un pirmās nedēļas pēc dzemdībām.
• Onkoloģiska slimība un tās ārstēšana.
• Iedzimta vai iegūta pastiprināta asins recēšanas tieksme un iepriekšēja tromboze.
• Smēķēšana un liekais svars kopā ar citiem riska apstākļiem.

Diagnostikas pamatā ir klīniskā varbūtība, ko ārsts novērtē pēc standartizētas shēmas, un tikai pēc tam izvēlas izmeklējumu. Šāda secība ir svarīga, jo neviens tests atsevišķi diagnozi ne apstiprina, ne izslēdz.

Galvenā metode ir kompresijas ultrasonogrāfija. Vesela vēna ar zondes spiedienu viegli saplok, bet vēna ar trombu paliek atvērta, un tieši šī pazīme ir vienkāršākā un uzticamākā. Papildus vērtē asins plūsmu krāsu režīmā un plūsmas izmaiņas elpošanas laikā.

Asins analīze, ko sauc par D dimēru, noder galvenokārt tad, kad klīniskā varbūtība ir zema; normāls rezultāts tad ļauj trombozi izslēgt, bet paaugstināts rezultāts pats par sevi neko neapstiprina, jo tas pieaug arī iekaisuma, traumas, grūtniecības un audzēja gadījumā. Retāk izmanto datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses venogrāfiju, galvenokārt iegurņa vēnu vērtēšanai.

Pēc pārslimotas dziļo vēnu trombozes vēnas siena un vārstuļi var palikt bojāti. Tad asinis daļēji plūst atpakaļ, spiediens vēnās stāvot paaugstinās, un rodas pēctrombotisks sindroms ar kājas pietūkumu, smaguma sajūtu, ādas izmaiņām un dažkārt čūlu.

Tieši ar aizmugurējām stilba kaula vēnām saistītas caurlaidīgās vēnas ikra iekšējā pusē virs potītes. Ja to vārstuļi kļūst nepietiekami, spiediens no dziļās sistēmas tiek nodots zemādas audiem tieši šajā apvidū. Tāpēc vēnu izcelsmes čūlas visbiežāk parādās nevis kaut kur uz kājas, bet tieši virs potītes iekšējā kauliņa, un šī atrašanās vieta ir viena no svarīgākajām pazīmēm, kas ļauj atšķirt vēnu izcelsmes čūlu no artēriju vai cukura diabēta izraisītas čūlas.

Ar šādām sūdzībām nodarbojas asinsvadu ķirurgs un flebologs. Kompresijas zeķes, kustību režīms un ādas kopšana ir ārstēšanas pamats, un šos jautājumus risina kopā ar ārstu, ņemot vērā arī artēriju asinsrites stāvokli.

Pirmais pārpratums ir dziļas un virspusējas trombozes jaukšana. Virspusējs vēnas iekaisums ir sataustāms kā sāpīgs, ciets, sarkans valnis zem ādas, turpretī dziļo vēnu tromboze bieži izpaužas tikai ar visas kājas pietūkumu bez skaidra vietēja valnīša.

Otrs ir paceles cistas plīsums, kas rada pēkšņas sāpes ikrā un pietūkumu un klīniski atgādina trombozi. Nodalīt tos var ar ultrasonogrāfiju, un tieši tāpēc šis izmeklējums ir nepieciešams arī tad, kad cēlonis šķiet acīmredzams.

Trešais ir ādas iekaisums jeb erysipelas, kurā āda ir spilgti sarkana ar skaidru robežu, bieži ar drudzi. Ceturtais ir ikra muskuļa plīsums, kas sākas pēkšņi slodzes laikā ar asu sāpi. Visos šajos gadījumos stāvokli izvērtē ārsts, jo ārējā aina pārklājas.

Dziļajās ikra vēnās ir īpaši paplašinājumi, kas atrodas zoļmuskuļa iekšienē un darbojas kā rezervuāri. Tieši tajos asins plūsma ir vislēnākā, un tieši tur daudzos gadījumos sākas trombs, pēc tam izplatoties uz aizmugurējām stilba kaula vēnām. Šī iemesla dēļ ultrasonogrāfijā izmeklē ne tikai galvenās vēnas, bet arī muskuļu iekšējās vēnas.

No tā izriet praktisks secinājums par profilaksi. Pat neliela pēdas kustība ar potītes locīšanu iedarbina ikra sūkni un paātrina plūsmu šajos rezervuāros. Tāpēc garā lidojumā vai ilgstoši sēžot ieteicams regulāri kustināt pēdas un ik pa laikam piecelties, un tas ir vienkāršs pasākums, kas neprasa ne zāles, ne īpašu aprīkojumu. Cilvēkiem ar iepriekšēju trombozi vai augstu risku papildu profilaksi nosaka ārsts.