Kas ir aizmugurējā stilba kaula artērija?

Artērija nogādā ar skābekli bagātas asinis apakšstilba aizmugurējā nodalījuma muskuļiem, tostarp ikru trīsgalvu muskulim, garajam pirkstu saliecējmuskulim, garajam īkšķa saliecējmuskulim un aizmugurējam stilba kaula muskulim. Tā dod arī barojošo zaru pašam stilba kaulam, kas ir lielākais garā kaula barojošais asinsvads cilvēka ķermenī un nozīmīgs kaula lūzumu dzīšanai.

Zem pēdas tās galazari apgādā zoles muskuļus, taukaudu spilventiņus zem papēža un pirkstu pamatnes, kā arī ādu, kas iztur ķermeņa svaru. Pēdas augšpusi turpretī baro priekšējās stilba kaula artērijas turpinājums, pēdas muguras artērija (arteria dorsalis pedis), un abi baseini savā starpā savienojas, tāpēc viena ceļa traucējums bieži vēl nenozīmē audu bojāeju.

Aizmugurējā stilba kaula artērija ir viena no divām standarta vietām, kur ārsts taustā pēdas asinsriti; otra ir pēdas muguras artērija pēdas virspusē. Vājš vai nesataustāms pulss abās vietās kopā ar sāpēm ikros ejot, kas pāriet apstājoties (tā saucamā mijklibošana), liek domāt par perifēro artēriju slimību.

Pie ārsta jādodas, ja kāja ejot regulāri sāk sāpēt un sāpes pāriet atpūšoties, ja uz pēdas vai pirkstiem parādās brūce, kas nedzīst, vai ja pēdas āda kļūst bāla, mati uz pirkstiem izzūd un nagi sabiezē. Pēkšņi radušās stipras sāpes ar aukstu, bālu un nejūtīgu pēdu ir neatliekams stāvoklis, un tādā gadījumā jāzvana 113. Ar šādām problēmām nodarbojas asinsvadu ķirurgs jeb angiologs, bet cukura diabēta gadījumā pēdas regulāri pārbauda arī podologs un endokrinologs.

Visbiežāk aizmugurējo stilba kaula artēriju sajauc ar priekšējo stilba kaula artēriju. Atšķirt tās ir vienkārši: priekšējā ir apakšstilba priekšpusē, tā beidzas kā pēdas muguras artērija, un tās pulsu taustā pēdas virspusē; aizmugurējā ir ikra dziļumā, apliec iekšējo potīti un beidzas zolē.

Otrs sajaukšanas avots ir aizmugurējā stilba kaula vēna, kas iet līdzās artērijai. Vēna asinis nes uz augšu virzienā uz sirdi, artērija tās nes lejup uz pēdu; artērijā ir sataustāms pulss, vēnā nav. Jāatšķir arī aizmugurējais stilba kaula muskulis, kura cīpslas iekaisums vai plīsums izraisa plakanu pēdu, no tāda paša nosaukuma artērijas, kas atbild par asinsriti.

Aiz iekšējās potītes viss svarīgais ir sakārtots stingrā rindā no priekšas uz aizmuguri: vispirms aizmugurējā stilba kaula muskuļa cīpsla, tad garā pirkstu saliecējmuskuļa cīpsla, tad artērija, tad vēnas, tad stilba nervs un pašā aizmugurē garā īkšķa saliecējmuskuļa cīpsla. Šī secība izskaidro, kāpēc pietūkums šaurajā kanālā aiz potītes vienlaikus var traucēt gan asinsriti, gan izraisīt tirpšanu zolē; šo stāvokli sauc par pēdas kanāla jeb tarsālā tuneļa sindromu.

No tā izriet arī praktisks padoms izmeklēšanai: pulsu meklē nevis tieši uz potītes kaula, bet aptuveni pirksta platumā aiz tā un mazliet zemāk, viegli piespiežot; pārāk spēcīgs spiediens artēriju saspiež un pulsu var nejust pat tad, ja asinsrite ir pilnīgi laba.