Kas ir aizmugurējā starpkambaru artērija?

To, kura artērija dod aizmugurējo starpkambaru zaru, sauc par vainagartēriju dominanci. Lielākajai daļai cilvēku tā atzarojas no labās vainagartērijas, un šo variantu sauc par labās puses dominanci. Retāk to dod kreisās vainagartērijas apliecošais zars, kas ir kreisās puses dominance, un pastāv arī līdzsvarots variants, kurā abas artērijas piedalās.

Blakus tai no tās pašas artērijas, kas sirds krustā ir dominējošā, parasti atzarojas arī atrioventrikulārā mezgla artērija. Tas nozīmē, ka viens nosprostojums var vienlaikus atņemt asinis gan sirds apakšējai sienai, gan mezglam, kas vada impulsu no priekškambariem uz kambariem.

Artērijas apgādes teritorija aptver starpkambaru starpsienas aizmugurējo trešdaļu, kreisā kambara apakšējo sienu un daļu no labā kambara apakšējās sienas, kā arī apakšējo papilāro muskuli, pie kura piestiprinās divviru vārstuļa cīpslu pavedieni.

Šī pēdējā detaļa ir svarīga: ja papilārais muskulis cieš no asins trūkuma, divviru vārstulis vairs nenoslēdzas pilnībā, un rodas vārstuļa nepietiekamība ar atpakaļplūsmu uz priekškambari.

Šīs artērijas vai to barojošās vainagartērijas nosprostojums izraisa sirds apakšējās sienas infarktu. Elektrokardiogrammā izmaiņas parādās novadījumos, kas skatās uz sirds apakšpusi, tas ir, otrajā, trešajā un aVF novadījumā.

Apakšējās sienas infarkta gaita atšķiras no priekšējās sienas infarkta. Biežāk pievienojas slikta dūša un vemšana, sviedri un palēnināta sirdsdarbība, un tieši tāpēc šādu infarktu dažkārt sākumā noturot par saindēšanos ar pārtiku. Var rasties arī dažādas pakāpes atrioventrikulāra blokāde ar reiboni vai ģīboni.

Ja parādās spiedošas vai dedzinošas sāpes vai smaguma sajūta krūtīs, kas ilgst vairāk nekā dažas minūtes, izstaro uz roku, kaklu, žokli vai muguru un ko pavada auksti sviedri, elpas trūkums vai slikta dūša, nekavējoties jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai pa tālruni 113 vai 112. Gaidīt un „pārlaist“ šādas sūdzības nedrīkst, jo izdzīvojušā sirds muskuļa daudzums ir tieši atkarīgs no stundām. Ar vainagartēriju slimībām nodarbojas kardiologs, ar asinsvadu atvēršanu invazīvais kardiologs, bet ar šuntēšanas operācijām sirds ķirurgs.

Visbiežāk to sajauc ar priekšējo starpkambaru artēriju (ramus interventricularis anterior), kuru arī mēdz saukt par kreiso lejupejošo artēriju. Atšķirība ir vienkārša: priekšējā iet pa sirds priekšpusi un apasiņo starpsienas priekšējās divas trešdaļas un kreisā kambara priekšējo sienu, bet aizmugurējā iet pa sirds aizmuguri. Abas beidzas tuvu sirds virsotnei, un tieši tur to apgādes apgabali satiekas.

Otra neskaidrība ir pats nosaukums. Vārds „lejupejošā“ nāk no angļu terminoloģijas un apraksta artērijas gaitu virzienā uz sirds virsotni. Starptautiskajā anatomiskajā nomenklatūrā to sauc par aizmugurējo starpkambaru zaru, un latviešu valodā pareizāk lietot tieši šo nosaukumu.

Vārds „dominance“ maldina. Tas nenozīmē, ka dominējošā artērija apasiņo lielāko daļu sirds. Gandrīz visiem cilvēkiem lielāko sirds muskuļa masu, tostarp visu kreisā kambara priekšējo sienu, apgādā kreisā vainagartērija, arī tad, ja dominance ir labās puses. Dominanci nosaka tikai un vienīgi tas, kura artērija dod aizmugurējo starpkambaru zaru.

Praktiski tas nozīmē, ka cilvēkam ar kreisās puses dominanci kreisās vainagartērijas nosprostojums skar vēl lielāku sirds daļu nekā parasti, jo vienai artērijai ir atkarīga gan priekšējā, gan apakšējā siena. Tāpēc dominances veidu invazīvais kardiologs novērtē jau pirmajās minūtēs pēc kontrastvielas ievadīšanas, un tas ietekmē, cik steidzama un cik sarežģīta būs turpmākā ārstēšana.