Kas ir Eta Carinae?

Eta Carinae sastāv no divām cieši riņķojošām pavadoņzvaigznēm – Eta Carinae A un Eta Carinae B. Pirmajā ir 80 Saules masas, otrajā – 30. Tās uztur ekscentrisku orbītu viena ap otru, pietuvojoties 5 astronomisko vienību attālumā un atdaloties līdz 30. AU. Kad radās primārā zvaigzne, tajā varēja būt pat 200 Saules masas, taču, jo zvaigzne ir masīvāka, jo vairāk enerģijas tā saražo savā kodolā, saules vēja veidā izmetot ievērojamas tās ārējā apvalka daļas. Tā kā daudzām kodolsintēzes reakcijām ir ātrums, kas eksponenciāli paātrinās, lineāri palielinoties temperatūrai un blīvumam, kodolsintēzes reakcijas hipermilžu zvaigznes kodolā ir ātras.

1843. gadā Eta Carinae ievērojami palielināja spilgtumu, kļūstot par otro spožāko zvaigzni debesīs aiz Sīriusa, lai gan Eta Carinae atrodas apmēram tūkstoš reižu tālāk. Šajā laikā tā bija spožākā zvaigzne galaktikā. To sauca par “supernovas krāpnieku notikumu”, jo tas izskatījās pēc supernovas, taču zvaigzne izdzīvoja. Šo notikumu bieži sauc par Lielo izvirdumu. Pēc Lielā izvirduma zvaigzne izbalēja, kļūstot ar neapbruņotu aci neredzama, taču 1999. gadā tās spilgtums negaidīti dubultojās, tāpēc tagad tā atkal ir redzama.

Eta Carinae ieskauj liels gāzes mākonis, kas tika izmests Lielā izvirduma laikā. Tā neskaidrās līdzības ar cilvēka formu dēļ to sauc par Homunculus miglāju.