Fibonači izsekošana ir metode, ko izmanto finanšu tirgus uzvedības prognozēšanai. Tas ir balstīts uz matemātisko secību, kas pazīstama kā Fibonači secība vai Fibonači skaitļi. Teorija ir tāda, ka šī secība atspoguļo veidu, kā tirgi svārstās un pēc tam paši sevi “labo”. Lai gan daži avoti uzskata, ka Fibonači izsekošana ir efektīva, tā uzticamību var pārvērtēt, jo īpaši cilvēki, kas pārdod finanšu konsultāciju pakalpojumus.
Fibonači secība ir nosaukta matemātiķa Leonardo no Pizas vārdā, kurš to ieviesa Eiropā. Nosaukums ir filiusa Bonacio jeb “Bonasio dēla” saīsinājums. Secība atbilst vienam vienkāršam noteikumam: katrs skaitlis ir divu iepriekšējo secības skaitļu summa. Tādējādi pirmie desmit skaitļi secībā ir 0, 1, 1, 2, 3, 5, 8, 13, 21 un 34. Ir matemātiska formula, kā aprēķināt secību, nepārlūkojot sarakstu soli pa solim. Šī formula ir vairāku matemātisko problēmu risinājuma pamatā.
Fibonači retracement izmantošana ir metode, kuras pamatā ir cita secības īpašība. Tas nozīmē, ka katrs skaitlis ir aptuveni 1.618 reizes lielāks par iepriekšējo skaitli. Tas nozīmē arī to, ka katrs skaitlis ir 61.8% no tā, kas tam seko. Līdzīgā veidā katrs skaitlis ir 38.2% no skaitļa divi secībā un 23.6% no skaitļa trīs vietas. Šie trīs procenti veido Fibonači izsekošanas analīzes pamatu.
Kāds, kas izmanto šo paņēmienu, izveidos grafiku, kas sākas ar īpaši augstu un zemāko vērtību izsekojamajai vērtībai, kas parasti ir tirgus indekss, bet var būt arī atsevišķa akcija. Šis augstākais un zemākais rādītājs būs augstākie un zemākie reģistrētie skaitļi iepriekšējās vēstures periodā, kas izmantoti analīzei, un tiks reģistrēti grafikā attiecīgi kā 100% un 0%. Pēc tam analītiķis novilks vertikālas līnijas, kas attēlo 61.8%, 38.2% un 23.6% atzīmi. Ir svarīgi atzīmēt, ka šie procenti attiecas uz starpību starp augstākajiem un zemajiem skaitļiem; tie neatspoguļo, piemēram, 61.8% no paša augstākā skaitļa.
Teorija ir tāda, ka tad, kad izsekojamā vērtība svārstās uz augšu vai uz leju, tā bieži īslaicīgi mainīs virzienu, kad tā sasniegs kādu no vērtībām, kas atbilst 61.8%, 38.2% un 23.6% punktiem. Dažos gadījumos var būt vispārējs kustības modelis vienā virzienā, bet ar vairākiem īslaicīgiem apgriezieniem, kad tiek sasniegts katrs punkts. Lai gan šis modelis nebūt nav garantēts, lielākā daļa analīžu liecina, ka tas notiek pārāk bieži, lai būtu tikai nejaušība. Visizplatītākais skaidrojums ir tāds, ka atšķirība starp katru punktu atspoguļo investoru psiholoģiskās reakcijas kopējo ietekmi uz tirgus izmaiņām, jo īpaši to, kā viņi mēģina paredzēt, kad tirgus mainīsies.