Ģenētiskā predispozīcija ir lielāka ģenētiskā iespējamība attīstīt noteiktas lietas, piemēram, slimības, alerģiju, temperamentu, noteiktu intelekta līmeni vai daudzus citus piemērus. Jāatzīmē, ka cilvēki ar ģenētisku noslieci ne vienmēr nonāk pie lietām, uz kurām viņi ir predisponēti. Lai gan gēni var būt uzticams noteiktu elementu prognozētājs, svarīga ir arī vide vai citi gēni, kas nav identificēti. Cilvēkiem ir nosliece, bet viņi noteikti neizpauž gēnus, ko viņi ir mantojuši no vecākiem.
Ģenētiskā predispozīcija ir jāuzskata par atšķirīgu no vienmēr izteiktiem gēniem. Tie, kas manto Hantingtona slimības gēnu, vienmēr un galu galā parādīs slimības pazīmes. Sievietei, kurai ir gēns, kas liek domāt, ka viņai ir lielāks krūts vēža risks, nav tādas pašas garantijas. Viņai ir lielāka iespēja saslimt ar krūts vēzi nekā parastajai populācijai, taču viņa joprojām var ar to nesaslimt. Daži gēni, piemēram, Hantingtona gēni, patiešām nav predispozīcijas un tā vietā strādās, ja tie ir iedzimti, neatkarīgi no tā.
Šī atšķirība ir svarīga, analizējot ģenētisko materiālu. Varētu būt svarīgi zināt, vai persona pārmantos nopietnu un/vai letālu slimību, taču notiek diskusiju vētra par cilvēku vērtēšanu pēc ģenētiskās uzbūves. Ģimenes vēstures gēni, kas liecina par augstāku intelektu, lielāku sirds slimību risku, palielinātu vēža iespējamību vai paaugstinātu garīgo slimību risku, ne vienmēr ir garantija. Turklāt cilvēki, kuriem trūkst šo ģenētisko izpausmju, joprojām var būt ļoti inteliģenti, vairāk pakļauti sirds slimībām vai, iespējams, saslimt ar vēzi vai garīgām slimībām.
Dabas/audzināšanas arguments ir diskusiju par ģenētisko predispozīciju pamatā. Videi ir nozīmīga loma labo un slikto gēnu izpausmē. Persona, kas aug ļaunprātīgā mājsaimniecībā, var nebūt ģenētiski pakļauta garīgām slimībām, taču noteikti ir nosliece uz vidi. Smēķētājs ievērojami palielina vides risku saslimt ar vēzi. Pat tādi faktori kā, kad sievietēm ir pirmie bērni un vai viņas baro bērnu ar krūti, var samazināt vai palielināt krūts vēža risku.
Viena no bažām, novērtējot ģenētisko noslieci, izmantojot gēnu testēšanu, ir tāda, ka tā tiks izmantota, lai diskriminētu citus. Veselības apdrošināšanas kompānijas varētu pieprasīt ģenētisko testēšanu un apgriezt no saviem ruļļiem ikvienu, kam ir gēni, kas varētu liecināt par paaugstinātu saslimšanas risku. Darba devēji varētu atteikties pieņemt darbā tos, kuriem varētu būt nepieciešams vairāk brīvā laika, ja viņiem ir noteiktas slimības, vai arī viņi varētu pārbaudīt cilvēkus ar lielāku intelekta iespējamību. Tādas valstis kā ASV ir parakstījušas likumus, kas aizliedz diskrimināciju ģenētisko faktoru dēļ, taču tāpat kā jebkura cita veida diskriminācijas gadījumā joprojām ir iespējams pārkāpt vai apiet šos likumus.