Kas ir Haida grozījums ASV?

Grozījumu pirmo reizi pieņēma 20. gadsimta septiņdesmito gadu vidū, un tas nosaukts pēc Ilinoisas kongresmeņa Henrija Haida, kurš to ierosināja. Tehniski tas ir pielikums likumam, ar ko Kongress piešķir naudu veselības un sociālo lietu departamenta budžetam, un tieši tāpēc tā pastāvēšana ir jāatjauno katru gadu no jauna. Šī tehniskā detaļa ir svarīga, jo tā izskaidro, kāpēc ASV politikā par to tiek balsots atkal un atkal un kāpēc tā formulējums laika gaitā ir mainījies.

Saturiski grozījums ierobežo nevis pašu procedūru, bet tās apmaksu no federālā budžeta. Praktiski vislielākā ietekme ir uz Medicaid, proti, programmu, kas apmaksā veselības aprūpi cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, un līdzīgi ierobežojumi ir attiecināti arī uz federālo darbinieku apdrošināšanu, militārpersonu veselības aprūpi un ieslodzītajiem. Izņēmumu loks laika gaitā tika paplašināts, un tajā ietilpst gadījumi, kad apdraudēta sievietes dzīvība, kā arī izvarošanas un incesta gadījumi.

Pavalstīm ir sava rīcības brīvība. Tā kā ierobežojums attiecas uz federālo naudu, pavalsts var izlemt segt šos pakalpojumus no sava budžeta, un daļa pavalstu tā ir rīkojusies, bet daļa nē. Rezultātā pieejamība ASV ir ļoti atšķirīga atkarībā no dzīvesvietas, un tas ir tipisks federālas valsts modelis, kurā viena un tā pati federālā norma dažādās pavalstīs dod atšķirīgu rezultātu.

Grozījuma atbilstību konstitūcijai ASV Augstākā tiesa izvērtēja 20. gadsimta astoņdesmito gadu sākumā un atzina, ka valstij nav pienākuma finansēt procedūru pat tad, ja tā ir juridiski atļauta. Šis nošķīrums starp tiesībām kaut ko darīt un tiesībām prasīt, lai valsts to apmaksā, ir grozījuma juridiskais kodols un vienlaikus iemesls, kāpēc strīds nav juridisks, bet politisks. Pēdējo gadu pārmaiņas ASV tiesību praksē šo jautājumu ir padarījušas vēl atkarīgāku no konkrētās pavalsts.

Latvijas lasītājam šeit ir divas mācības par valsts pārvaldes tehniku. Pirmā ir tā, ka ikgadējam budžeta likumam ASV var pievienot saturiskas normas, kas maina politiku veselā nozarē, un šī prakse ir viens no iemesliem, kāpēc ASV budžeta pieņemšana ir tik sarežģīta. Otrā ir tā, ka šāds risinājums ir nestabils: normai ir jāatgriežas balsojumā katru gadu, tāpēc ilgtermiņa plānošana veselības aprūpes iestādēm kļūst grūtāka.

Terminoloģiski šeit noder viens skaidrojums. Angliski šādu ikgadējam budžeta likumam pievienotu saturisku normu sauc par rider, un latviski to precīzāk ir dēvēt par budžeta likuma nosacījumu vai pievienoto normu, nevis par grozījumu parastajā nozīmē, jo pamata likumu tas negroza. Vārds grozījums nosaukumā ir iegājies vēsturiski, un tieši tāpēc tas bieži rada pārpratumus.