Kas ir hipoalbuminēmija?

Albumīna līmeni asinīs regulē vairāki procesi. Tie ietver olbaltumvielu ražošanu aknās, aknu izdalīto olbaltumvielu daudzumu, olbaltumvielu daudzumu ķermeņa šķidrumos, kas nav asinis, un olbaltumvielu sadalīšanās ātrumu. Disfunkcija vienā vai vairākos no šiem procesiem var izraisīt hipoalbuminēmiju.

Hipoalbuminēmiju parasti neuzskata par medicīnisku stāvokli, bet gan par iespējamu citu veselības problēmu blakusparādību. Piemēram, aknu slimība var izraisīt šo stāvokli, jo albumīns tiek sintezēts aknās. Kad aknu šūnas mirst slimības dēļ, samazinās aknu spēja ražot albumīnu. Albumīns var tikt zaudēts arī caur nierēm nieru slimību gadījumā, jo šie orgāni parasti filtrē albumīnu no nierēm, lai proteīnu varētu pārstrādāt. Tādas slimības kā tuberkuloze un iekaisīga zarnu slimība var samazināt albumīna līmeni asinīs hroniska iekaisuma rezultātā.

Daudzi cilvēki ar zemu albumīna līmeni asinīs ir asimptomātiski; simptomi bieži neparādās, izņemot vidēji smagas vai smagas slimības gadījumus. Iespējamie hipoalbuminēmijas simptomi ir visa ķermeņa pietūkums vai pietūkums vienā vai vairākās ķermeņa daļās, piemēram, kājās, rokās vai sejā. Cilvēkiem ar šo stāvokli var būt slikta apetīte, muskuļu vājums, muskuļu krampji vai nogurums. Citi simptomi ir atkarīgi no zemā albumīna līmeņa asinīs cēloņa.

Zemu albumīna līmeni asinīs nevar labot, vienkārši izrakstot albumīna piedevu, lai paaugstinātu proteīna līmeni asinīs. Faktiski daži pētījumi liecina, ka albumīna ievadīšana kā daļa no ārstēšanas var būt pat kaitīga. Optimālā ārstēšana cilvēkiem ar hipoalbuminēmiju ir atkarīga no stāvokļa cēloņa. Zemu albumīna līmeni asinīs ārstē, novēršot cēloni. Tādēļ pacients, kurš tiek ārstēts ar šo stāvokli, atkarībā no iemesla var konsultēties ar ķirurgu, nefrologu, kardiologu vai cita veida ārstu.