Subdurālā hematoma ir asiņu uzkrāšanās zem cietā apvalka, kas ir smadzeņu ārējais apvalks. Šis stāvoklis rodas, kad savienojošās vēnas, kas atrodas starp smadzeņu virsmu un cieto apvalku, sāk izplūst vai asiņot, bieži vien pēc tam, kad tās ir izstieptas vai uz tām ir pielikts pārmērīgs spēks. Hroniska subdurāla hematoma norāda, ka asinis sāka savākt vairāk nekā 21 dienu iepriekš. Otrs visizplatītākais subdurālās hematomas veids ir akūta subdurāla hematoma, kurā asiņošana pirmo reizi sākās mazāk nekā pirms 72 stundām.
Pacientam ar hronisku subdurālu hematomu var būt dažādi simptomi, kas katram pacientam var atšķirties, ko ietekmē tādi faktori kā vecums, dzīvesveids, nesenas traumas pazīmes un slimības vēsture. Daudzi hromu subdurālo hematomu simptomi ir ļoti līdzīgi citu stāvokļu simptomiem. Simptomi var būt trauksme, depresija, atmiņas zudums un apjukums, kas bieži vien atdarina demences pazīmes. Bieži ir arī krampji un pastāvīgas galvassāpes.
Daudzi simptomi var izraisīt papildu komplikācijas. Piemēram, kādam ar šo stāvokli var būt apgrūtināta rīšana, kas var izraisīt aizrīšanos un aspirāciju. Vājums ekstremitātēs var izraisīt sliktu mobilitāti un palielināt kritienu un turpmāku ievainojumu risku. Apjukums un izmainīts garīgais stāvoklis var izraisīt sliktu spriedumu, palielinot ievainojumu risku un sliktu lēmumu pieņemšanu.
Hroniska subdurāla hematoma prasa ķirurģisku iejaukšanos, un tā nevar izārstēt bez palīdzības, jo asins savākšanai nav kur iet. Procedūra šī stāvokļa ārstēšanai ir pazīstama kā kraniotomija. Procedūra ietver nelielas atveres izveidi galvaskausā un uzkrāto asiņu izvadīšanu. Gan operācija, gan neārstēts stāvoklis rada pastāvīgu smadzeņu bojājumu risku, taču risks ir daudz lielāks gadījumos, kad hroniska subdurālā hematoma netiek ārstēta.
Hroniskas subdurālās hematomas, ko bieži izraisa galvas traumas, biežāk rodas cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem. Dabiskā novecošanās procesa rezultātā smadzenes var sarukt vai atrofēties, kas nozīmē, ka smadzeņu virsma kļūst mazāka, atstājot lielāku plaisu starp dura mater un smadzeņu virsma. Pēc tam savienojošās vēnas tiek nostieptas cieši, uz tām pieliekot lielāku spēku, radot lielākus noplūdes un hematomas veidošanās draudus pat ar nelielu galvas traumu.
Cilvēkiem, kuri lieto antikoagulantus, ir paaugstināts hroniskas subdurālās hematomas risks, jo asinis nespēj tik efektīvi sarecēt, ja sāk izplūst pārejas vēnas. Zīdaiņiem subdurālo hematomu bieži izraisa trauma vai ļaunprātīga izmantošana, piemēram, sakrata mazuļa sindroms. Citi cilvēki, kuriem ir lielāks hroniskas subdurālās hematomas attīstības risks, ir tie, kuri ilgstoši lieto alkoholu un vielas.