Kas ir imūnhistoķīmija?

Imūnhistoķīmija (IHC) ir metode, ko var izmantot, lai noteiktā paraugā noteiktu konkrētus šūnu tipus. Šo procedūru var izmantot ļoti dažādiem mērķiem, sākot no tīriem pētījumiem, kuros cilvēki vēlas uzzināt vairāk par noteiktu šūnu tipu izplatību, līdz vēža audzēju izmeklējumiem, lai noteiktu vēža avotu un stadiju. Lai veiktu imūnhistoķīmiju, ir nepieciešama pieeja laboratorijai kopā ar vairākiem specializētiem produktiem, kas tiks izmantoti parauga sagatavošanai un testēšanai.

Kad kāds veic imūnhistoķīmijas pētījumu, viņš vai viņa ievada specializētas antivielas attiecīgā audu paraugam, kas parasti tiek sagatavots un fiksēts uz priekšmetstikliņa, lai gan var analizēt arī brīvi peldošus paraugus. Antivielas paraugā meklē konkrētus antigēnus, un, ja tās atrod atbilstošu antigēnu, tās bloķējas. Pēc tam paraugu mazgā, lai noņemtu liekās antivielas, atstājot tās, kuras atrada šūnas, ar kurām saistās.

Šajā posmā pētnieks vai patologs izmanto īpašās etiķetes, kas pievienotas antivielām. Šīs etiķetes parasti ir enzīmu veidā, kas fluorescēs, kad paraugs tiek pakļauts noteikta viļņa garuma gaismai, lai gan ir iespējams arī izmantot antivielas kā traipu, lai izceltu konkrētus audu veidus. Redzot, kuras antivielas pielipušas paraugam, ir iespējams noteikt, kāda veida šūnas ir, un izveidot detalizētu parauga šūnu tipu attēlu.

Kad patologs pārbauda vēža audzēja paraugu, imūnhistoķīmija ir ļoti svarīga. Izmantojot šo paņēmienu, patologs var noskaidrot, kur organismā ir radies vēzis, meklējot šūnas, kas neietilpst paraugā. Piemēram, krūts šūnas aknās liecinātu, ka audzējs patiesībā bija krūts vēzis, kas metastāzē aknās. Antivielas var izmantot arī ļaundabīgo audzēju identificēšanai, kas var palīdzēt patologam noteikt vēža stadiju.

Lai gan imūnhistoķīmija ir detalizēta, nopietna un sarežģīta lieta, rezultāti var būt dīvaini vizuāli pievilcīgi ar spilgtiem plankumiem un krāsu svītrām uz parauga priekšmetstikliņa, kas norāda uz dažāda veida šūnu klātbūtni. Īpaši gadījumos, kad antivielas ir marķētas ar enzīmiem, kas uz gaismu reaģē ar fluorescenci, priekšmetstikls var būt diezgan spilgts un krāsains, pat ja tajā ir satraucošas ziņas.