Indukcijas ķīmijterapija ir pirmās izvēles līdzeklis vēža ārstēšanai, kurā pacientam vispirms tiek ievadītas ķīmijterapijas devas. Šīs devas var būt lielas, lai mēģinātu ātri uzbrukt vēzim, un pēc indukcijas ķīmijterapijas var izpētīt papildu ārstēšanas iespējas. Šo ārstēšanu parasti uzrauga onkologs, medicīnas speciālists, kas specializējas vēža ārstēšanā, un to ievada slimnīcas apstākļos, lai gan starp ārstēšanu pacientam parasti ir atļauts doties mājās.
Ir vairāki iestatījumi, kuros var norādīt indukcijas ķīmijterapiju. Daži vēža veidi ir ārkārtīgi jutīgi pret ķīmiju, un ķīmijterapija var būt vienīgais vēža terapijas veids, kas nepieciešams. Šiem vēža veidiem tiek izmantotas vairākas ķīmijterapijas kārtas, un pēc tam pacients tiek novērtēts, lai noskaidrotu, vai būs nepieciešama papildu ķīmijterapija.
Indukcijas ķīmijterapijā bieži tiek izmantotas ļoti lielas zāļu devas, lai izvairītos no atkārtotiem cikliem nākotnē, novēršot vēzi ar pirmajām kārtām. Cerams, ka šāda veida ķīmijterapija novedīs pie pacienta remisijas. Dažos gadījumos, lai gan indukcijas ķīmijterapija novērsīs lielu daļu vēža, būs nepieciešama papildu ārstēšana. Kā papildu ārstēšanu var izmantot konsolidējošu vai uzturošu ķīmijterapiju vai staru terapiju.
Citos gadījumos var izmantot indukcijas ķīmijterapiju, lai iegādātos laiku pacientam. Ātra ķīmijterapijas ievadīšana var būt pirmais solis vēža ārstēšanā, dodot pacientam vairāk laika, lai sakārtotu lietas un izpētītu ārstēšanas iespējas kopā ar vairākiem onkologiem, kā arī tādiem konsultantiem kā ķirurgi un radiologi.
Atkarībā no iesaistītā vēža var izmantot dažādas ķīmijterapijas zāles, un pacientam var būt tiesības saņemt zāles, kas atrodas eksperimentālā izmēģinājuma fāzē. Pacienti, kuri var piedalīties ķīmijterapijas klīniskajos pētījumos, var piekļūt jaunākajām zālēm un dot ieguldījumu vēža izpētē, taču viņi riskē saņemt mazāk efektīvu ārstēšanu nekā tad, ja viņi izmantotu parasto un pieņemto ārstēšanas shēmu.
Pirms vēža terapijas uzsākšanas ieteicams tikties ar vismaz diviem onkologiem, lai noskaidrotu, vai viņu ieteikumos par ārstēšanu ir būtiskas atšķirības. Uz šādām tikšanās reizēm pacientiem jāņem līdzi dokumentācija, lai ārsts varētu apskatīt medicīniskās attēlveidošanas pētījumus, asins analīzes un citu informāciju, kas var būt svarīga ārstēšanas plāna izstrādē.