Kas ir inkorporācijas doktrīna?

Inkorporācijas doktrīna ir juridiska doktrīna, ko izstrādājusi Amerikas Savienoto Valstu Augstākā tiesa. Tā ir juridiska teorija, kuras pamatā ir ASV konstitūcijas četrpadsmitā grozījuma pareiza procesa klauzula. Šo doktrīnu dažkārt izmanto gadījumos, kas saistīti ar tiesību projektu, kas ir pirmie desmit Konstitūcijas grozījumi. Ja to piemēro, dibināšanas doktrīna tiek izmantota kā pamats, lai pieprasītu štatu valdībām saviem pilsoņiem piešķirt tādas pašas tiesības, kādas saskaņā ar tiesību aktu ir federālajai valdībai.

Līdz inkorporācijas doktrīnas izveidei tiesību akts attiecās tikai uz federālo valdību. Lai gan tiesību akts tika ratificēts 1791. gadā un četrpadsmitais grozījums 1868. gadā, šī doktrīna tika izveidota tikai 1890. gados. Toreiz Augstākajā tiesā tika pārsūdzēta virkne lietu, kas lika Tiesai plašāk interpretēt Četrpadsmitā grozījuma atbilstošā procesa klauzulu.

Saskaņā ar šo noteikumu tiesību akta daļas pirmo reizi tika izpildītas pret štatu valdībām. Laika gaitā noteiktas tiesību akta sadaļas tika pakāpeniski identificētas un iekļautas kā četrpadsmitā grozījuma garantija par likumīgu procesu visiem ASV pilsoņiem. Doktrīna ļāva Augstākajai tiesai teikt, ka konkrētā Tiesību bilances daļa lietā, kuru tā izlemj, attiecās arī uz štatiem, jo ​​četrpadsmitais grozījums attiecās uz štatiem.

Starp tiesībām, kas valstīm ir jāpiešķir saviem pilsoņiem saskaņā ar šo noteikumu, ir Pirmā grozījuma reliģijas, runas, preses un pulcēšanās brīvības garantijas. Valstīm arī jāpiešķir Otrā grozījuma tiesības glabāt un nēsāt ieročus un Trešā grozījuma garantija par brīvību no karavīru izmitināšanas. Turklāt ceturtā grozījuma aizsardzība pret nepamatotu kratīšanu un konfiskāciju un prasība par orderiem ir attiecināma uz valstīm.

Saskaņā ar Piekto grozījumu valstīm ir arī jānodrošina pilsoņu aizsardzība pret apsūdzībām pret sevi un dubultu apdraudējumu. No valstīm tiek prasīts arī Sestais grozījums, kas nodrošina tiesības uz advokātu un ātru, publisku tiesas procesu objektīvā žūrija. Astotā grozījuma aizsardzību pret nežēlīgiem un neparastiem sodiem nodrošina arī valstis.