Īsā īsā pārdošana ir nepareiza vērtspapīra piesavināšanās un tūlītējas vērtspapīra pārdošanas organizēšanas prakse. Pārdošana tiek veikta, pirms pārdevējam ir atbilstošas īpašumtiesības vai pašreizējais īpašnieks ir pilnvarojis pārdot vērtspapīru. Īsā īsā pārdošana tiek veikta, paredzot iespēju īsā laikā atpirkt vērtspapīru par zemāku cenu, tādējādi sedzot sākotnējo pārdošanu un izdodoties gūt peļņu no riska.
Lai gan akciju īso vērtspapīru pārdošanas stratēģija daudzās pasaules daļās tiek uzskatīta par ētisku un likumīgu, vairumā tirgu atklāta īsās pozīcijas pārdošana tiek uzskatīta par ļoti neētisku. Daudzās valstīs federālie likumi tagad aizliedz akciju īstermiņa pārdošanu, ja pārdevējam nav pilnīgas un pārbaudāmas īpašumtiesības uz akcijām. Pat dažas valstis, kas nodrošina zināmu izņēmumu atklātas īsās pozīcijas pārdošanas praksei, atļaus šo praksi tikai kā stratēģiju konkrēta tirgus stabilizēšanai.
Tiesību akti, kas reglamentē atklātu īsās pozīcijas pārdošanu Amerikas Savienotajās Valstīs, ir diezgan reprezentatīvi attiecībā uz ierobežojumiem, kas tiek noteikti daudzās pasaules valstīs. Vērtspapīru un biržu komisija 1934. gadā pasludināja vispārēju atklāto īsslēgumu par nelikumīgu. Tas faktiski atcēla šo praksi vairumā gadījumu. Tomēr SEC iekļāva noteikumu, kas ļauj tirgus uzturētājiem izmantot atklātu īsās pozīcijas pārdošanu, ja paredzamais rezultāts bija palielināt ieguldījumu tirgus likviditāti un palīdzēt atjaunot zināmu līdzsvaru nestabilā situācijā. Pat šī atbrīvojuma kontekstā ar 2004. gada regulu tika mēģināts ierobežot iespēju ļaunprātīgi izmantot pat šo ierobežoto atklātā saraksta izmantošanu.
Neņemot vērā juridiskos jautājumus, atklāta īsās pozīcijas pārdošana ir saistīta ar salīdzinoši augstu riska pakāpi. Īsā pārdošana, kas veikta šādos apstākļos, var viegli kļūt skāba, atstājot pārdevēju situācijā, kurā ne tikai nevar gūt peļņu, bet arī faktiski ciest būtiskus zaudējumus, ja vērtspapīra vērtība nesamazinās.