Kapitāla uzkrāšana ir process, kurā pērk vai citādi iegūst vairāk aktīvu, nekā nepieciešams parastajām darbībām, un kuru vērtība laika gaitā var palielināties. Šo vispārīgo ideju var pielietot gan akciju portfeļa veidošanā, gan vispārējā mājsaimniecības vai uzņēmuma darbībā. Kapitāla uzkrāšana nodrošina iespēju efektīvi pārvaldīt ikdienas izdevumus, vienlaikus veidojot resursu banku, ko var izmantot neparedzētu izdevumu segšanai.
Investori var izmantot kapitāla sadali, pakāpeniski iegādājoties papildu konkrētas akcijas akcijas. Izmantojot šo modeli, ideja ir iegūt šīs akcijas, izmantojot peļņu, kas gūta no citiem ieguldījumiem. Akciju faktiskā iegāde notiek noteiktā laika periodā, ļaujot ieguldītājam veikt pirkumus mazākās partijās un tādējādi neizraisot citu investoru reakciju, kuri pēc tam paaugstina vienības cenu, cenšoties iegādāties visas pašlaik pieejamās akcijas. Laika gaitā šī stratēģija ļauj investoram uzkrāt ievērojamu daļu no emitētajām akcijām un tādējādi radīt stabilu ieņēmumu avotu ilgtermiņā.
Uzņēmumi nodarbojas ar kapitāla uzkrāšanu, izmantojot daļu no savas peļņas, lai veiktu kapitāla pirkumus. Tas var ietvert nekustamā īpašuma vai citu aktīvu iegādi, kuru vērtība gadu gaitā pieaugs. Šie pirkumi var iekļauties arī turpmākajos uzņēmuma paplašināšanas plānos un ļautu galu galā īstenot šos plānus ar minimāliem izdevumiem. Piemēram, ja uzņēmums daļu savas peļņas izmanto, lai iegādātos zemes gabalu, un vēlāk uz šīs zemes būvē objektu, jaunā objekta uzsākšanas izmaksas tiek samazinātas. Tajā pašā laikā šobrīd attīstītās zemes vērtība, visticamāk, pieaugs, kas tikai palīdz palielināt uzņēmuma kopējo neto vērtību un nodrošina papildu resursus, lai palīdzētu notiekošā kapitāla uzkrāšanas procesā.
Pat privātpersonām kapitāla uzkrāšanas jēdziens ir noderīgs. Mājsaimniecības var izvēlēties iegādāties mājokli nedēļas nogalei, apmaksājot mājokli no ienākumiem, kas nav nepieciešami visu pārējo mājsaimniecības izdevumu segšanai. Gadu gaitā gan galvenā dzīvesvieta, gan nedēļas nogales mājas vērtība ir pieaugusi. Kad mājas īpašnieks aiziet pensijā, viņš vai viņa var pārdot galveno dzīvesvietu vai nedēļas nogales māju, parasti ar ievērojamu peļņu, un izmantot šos līdzekļus, lai dzīvotu ērti. Ja tuvākajos gados rodas kāda ārkārtas situācija, kādu no īpašumiem var pārdot, atstājot mājas īpašniekam dzīvesvietu un resursus, lai atkal uzsāktu uzkrājošos kapitālieguldījumus.