Kas ir Kembrija substrāta revolūcija?

Kembrija substrāta revolūcija bija izšķirošs evolūcijas notikums, kas notika kembrija perioda rītausmā pirms 542 miljoniem gadu. Revolūcija ietvēra to, ka pirmie urbēji ierakās dziļi substrātā, nevis ganījās virspusē vai tieši zem mikrobu paklājiem, kas tajā laikā dominēja jūras dibenā. Faktiski kembrija sākumu starptautiski nosaka Trichophycus pedum, visuresošas pēdu fosilijas ar raksturīgu cilpu rakstu pirmo parādīšanās. Uris, kurš radīja pēdas fosiliju, nav zināms, taču tas varētu būt bijis gliemezis vai primitīvs posmkāji.

Pirms Kembrija substrāta revolūcijas jūras dibens sastāvēja no mikrobu paklāja uz cieta, slāņaina, sulfīda, bezskābekļa substrāta. Dzīvnieki dzīvoja uz paklāja, bija piestiprināti pie tā ar fiksatoriem, ganījās pa paklāja virsmu, tika iestrādāti tajā vai ierakti tieši zem tā. Tā kā apakšā esošais substrāts bija gandrīz pilnībā bezskābekļa (bez skābekļa), tas bija piepildīts ar sulfātus reducējošām baktērijām, kas izdala sērūdeņradi, kas ir indīgs lielākajai daļai citu organismu, kas atturēja tos no dziļas rakšanas.

Pēc miljardiem gadu ilgušiem substrātiem, kuros dominēja sulfātus reducējošās baktērijas, daži novatoriskie organismi sāka iezagties dziļāk substrātā, padarot to irdenāku un piesātinātu ar skābekli. Tas aizsāka atgriezeniskās saites ciklu, kurā substrāts kļuva mazāk naidīgs pret dzīvniekiem, un dzīvnieki uzņēmās iniciatīvu tajā iezagties agresīvāk, patērējot baktērijas un citus dzīvniekus, kas kolonizēja tikko skābekli piesātināto vidi. Galīgais rezultāts bija plaša urbumu organismu klāsta evolūcija un jaunas okeāna nišas atvēršana. Substrāta augšējā slāņa piesātinājums ar skābekli, iespējams, ir veicinājis Kembrija sprādzienu, masīvu evolucionārā starojuma notikumu, kas notika drīz pēc Kembrijas substrāta revolūcijas. Un otrādi, kembrija sprādzienam var būt citi cēloņi, un kembrija substrāta revolūcija varēja būt organismu dažādošanas blakusefekts.

Ierakšanai ir trīs galvenās priekšrocības, kas būtu paātrinājušas Kembrija substrāta revolūciju, tiklīdz tā sākās: barības pieejamība, enkurvieta (kas neļāva dzīvniekus aizskalot straumēm) un izvairīšanās no plēsējiem. Tā kā plēsēji mēdz būt lielāki un mazāk manevrējami nekā mazie dzīvnieki, daži no tiem būtu iezagušies dubļainajā substrātā. Kembrija substrāta revolūcija bija mikrobu paklāju beigu sākums, kas tagad ir sastopami tikai ekstrēmās vidēs, kas nav draudzīgas urbējiem, piemēram, sālsūdens ezeros un okeāna dibena dziļākajās vietās.