Lai gan gandrīz visi reizēm piedzīvo skumjas, terminu klīniskā depresija lieto, lai aprakstītu daudz nopietnākus garīgās veselības traucējumus. Zināms arī kā smagas depresijas traucējumi, tas ir stāvoklis, kam raksturīgs intensīvu skumju periods un simptomi, piemēram, apetītes izmaiņas, miega traucējumi, koncentrēšanās problēmas, nogurums, uzbudinājums vai intereses zudums uzturēt attiecības ar draugiem un ģimeni. Daudziem cilvēkiem, kas cieš no depresijas, ir arī trauksmes un panikas traucējumu pazīmes.
Klīniskā depresija skar apmēram 16% iedzīvotāju, un tā sastopama visu rasu un sociālekonomiskās vides cilvēkiem. Vairums gadījumu pirmo reizi tiek diagnosticēti pacienta 20 gadu vecumā, lai gan šis stāvoklis rodas pusaudžiem, kā arī gados vecākiem pieaugušajiem. Depresija tiek diagnosticēta vairāk sievietēm nekā vīriešiem, taču daži pētnieki uzskata, ka to var vienkārši saistīt ar faktu, ka sievietes biežāk meklē ārstēšanu sava stāvokļa dēļ.
Precīzs klīniskās depresijas cēlonis nav zināms, lai gan šķiet, ka stāvoklim ir ģenētiska sastāvdaļa. Traumatiski notikumi, piemēram, nabadzība, darba zaudēšana, seksuāla vardarbība vai mīļotā nāve, var pastiprināt depresijas simptomus, taču pētnieki nav pārliecināti, vai šī stresa pieredze patiešām izraisa šo stāvokli. Tiek uzskatīts, ka arī slimības un nepareizs uzturs dažiem indivīdiem pastiprina depresiju, taču, lai izdarītu precīzus secinājumus, ir vajadzīgi vairāk pētījumu.
Klīnisko depresiju visbiežāk ārstē ar antidepresantiem, piemēram, Prozac®, Paxil®, Zoloft®, Wellbutrin®, Lexapro® vai Effexor®. Psihoterapija bieži tiek ieteikta arī daudzos gadījumos. Lai gan ir arvien vairāk pierādījumu, kas liecina, ka vingrinājumi, vitamīni un augu piedevas var būt noderīgi arī depresijas ārstēšanā, šīs alternatīvās terapijas nevajadzētu izmantot kā kvalificētas medicīniskās aprūpes aizstājēju.
Ja to neārstē, klīniskā depresija palielina alkoholisma un narkotiku lietošanas risku. Neārstēta depresija var arī apgrūtināt veselības aprūpi cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām slimībām, piemēram, sirds slimībām vai cukura diabēta. Ļoti nopietnos gadījumos neārstēta depresija var izraisīt pašnāvību.
Mānijas depresija, kas pazīstama arī kā bipolāri traucējumi, dažreiz tiek sajaukta ar klīnisku depresiju. Lai gan abi apstākļi ir saistīti ar skumjām, cilvēkam, kas cieš no mānijas depresijas, būs alternatīvas ārkārtējas eiforijas epizodes. Šīs nepastāvīgās emocionālās izmaiņas rada pilnīgi atšķirīgus izaicinājumus pacientiem, kuriem nepieciešama ārstēšana.