Slidena slīpuma maldīšanās ir arguments, kurā kāds sniedz apgalvojumu, ka vienai darbībai vai notikumam galu galā ir jānoved pie cita, bez pierādījumiem, kas pamatotu šo notikumu virkni. Precīza šāda argumenta būtība var sastāvēt no tikai sākuma un beigu situācijām, ar dažiem starpnotikumiem. Tomēr sarežģītākas slidenas nogāzes bieži ietver daudzas darbības, kas notiks, lai izveidotu pāreju no sākuma uz beigām, un nav pierādījumu, kas apstiprinātu šo notikumu iespējamību. Slidena slīpuma kļūda var rasties arī tad, ja kāds izmanto divus stāvokļus, kuriem ir grūti definējama atšķirība, lai apgalvotu, ka viens stāvoklis nepastāv.
Viens no visizplatītākajiem veidiem, kā var rasties šī kļūda, ir process, kurā kāds rada cēloņsakarību tur, kur tādas nav. Par to bieži runā politiskās figūras, kuras savos argumentos bieži rada slaidus maldus. Kāds, kas argumentē, piemēram, par labu narkotiku saglabāšanai nelegālā veidā, varētu iebilst, ka “ja mēs legalizēsim šīs vienas narkotikas, tad legalizēsim vēl vienu un vēl vienu, kamēr nekas netiks aizliegts un sabiedrība sabruks.” Tomēr šī argumenta problēma ir tāda, ka nav pierādījumu, ka pirmais notikums novedīs pie nākamā, ne arī pie galīgā argumenta rezultāta.
Šīs dažādās sekas parasti ir labākais veids, kā kāds var uzbrukt maldībai. Jo vairāk saišu kāds izmanto šādā argumentā starp sākuma notikumu un beigām, jo vieglāk kādam bieži ir uzbrukt šīm saitēm. Argumenta vājo vietu var atrast arī tajā, cik labi katra no šīm saitēm ir saistīta viena ar otru un attiecas uz kopējo argumentu. Personai, kas vēlas uzbrukt maldībai, vajadzētu apskatīt, cik notikumu ir nepieciešams, lai, iespējams, pārvietotos no nogāzes sākuma līdz beigām, un jānorāda vājie savienojumi starp katru posmu.
Slidenās nogāzes maldīgumu var izveidot arī otrā veidā, pamatojoties uz saiknēm starp divām idejām. Kāds var iebilst, ka, tā kā viena lieta ir līdzīga citai lietai tādā veidā, ko ir grūti skaidri definēt, tad viena no šīm divām lietām patiesībā nepastāv. Piemēram, dabā sastopamo labvēlīgo un kaitīgo augu atšķirību var būt grūti precīzi noteikt bez izņēmuma. Pamatojoties uz šo faktu, kāds var konstruēt maldīgu nogāzi, apgalvojot, ka šī vājā atšķirība nozīmē, ka visi dabā sastopamie augi var būt kaitīgi.