Kad cilvēki uzzina kaut ko tādu, kas neatbilst tam, ko viņi pašlaik zina par patiesību, viņi var darīt vienu no vairākām lietām. Viņi var mainīt pirmo ideju, lai tā atbilstu tikko ieviestajai otrajai idejai; viņi var pievienot vēl vienu ideju pirmajiem diviem, lai pārvarētu atšķirību; vai arī viņi var atteikties no vienas no divām idejām. Tās visas ir reakcijas uz stāvokli, ko sauc par kognitīvo disonansi, garīgu diskomforta sajūtu vai stresu, no kuras, pēc dažu psihologu domām, cilvēki darīs visu, lai izvairītos no tā.
Psihologs Leons Festingers 1950. gadu vidū izstrādāja kognitīvās disonanses teoriju. Viņš uzskatīja par kultu, kas paredzēja, ka citplanētieši iznīcinās Zemi noteiktā datumā un laikā, un kuri bija dziļi ieguldīti šajā pārliecībā. Kad šis notikums nenotika, kulta dalībnieki neatteicās no savas sākotnējās idejas, bet pielaboja to, apgalvojot, ka citplanētieši nav ieradušies, jo Dievs, redzot, cik uzticīga ir šī nelielā cilvēku grupa, deva Zemei savu dievišķo aizsardzību. Pēc tam grupa kļuva dedzīgāka savos uzskatos.
Šī kulta dalībnieki aizsargāja savu kognitīvo līdzskaņu, savu zināšanu integritāti, radot jaunu ideju, kas ļāva līdzāspastāvēt gan viņu pārliecībai, gan materiālajai patiesībai par pasauli, kuru nav iznīcinājuši citplanētieši. Lielākā daļa lietu, ko cilvēki zina, nav tik cieši saistītas. Šīs idejas var darboties kopā vienlaikus kognitīvās neatbilstības stāvoklī, kas prātam nemaz neizraisa nekādus izaicinājumus. Domāt, ka skauti ir labi audzināti un ka dūraiņi ir silti, ir divas idejas, kas, piemēram, kopā nerada spriedzi. Bet, ja notiek rupjš skauts, rodas kognitīvā disonanse. Prātam tas būs kaut kā jāatrisina, vai nu pārskatot iepriekš pausto augsto viedokli par skautu, iedomājoties, ka šis skauts ilgi nebūs skauts, vai aizmirstot, ka sliktais skauts jebkad ir pastāvējis.
Kognitīvā disonanse notiek katru reizi, kad kāds jauns jēdziens atšķiras no saistītā vecā, un tas notiek katru dienu. Kognitīvā disonanse patiesībā ir būtisks mācīšanās aspekts. Lielāko daļu laika kognitīvās disonanses intensitāte nav liela, un spriedze ir viegli atrisināma. Ja pretrunīgie priekšstati cieši skar cilvēka viedokli par sevi vai kādu lietu, ko viņš uzskata par svarīgu, kognitīvā disonanse ir vissāpīgākā.