TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir krāpšana maksātnespējas procesā?

Īsā atbilde

Krāpšana maksātnespējas procesā ir apzināta rīcība, ar kuru parādnieks vai ar to saistītas personas slēpj mantu, rada fiktīvas saistības vai sniedz nepatiesas ziņas, lai kreditori nesaņemtu to, kas viņiem pienākas. Šāda rīcība nav procesa kļūda, bet gan tīšs pārkāpums, par ko paredzēta kriminālatbildība.

Biežākā izpausme ir mantas izvešana no uzņēmuma īsi pirms maksātnespējas pieteikuma: īpašumu pārdod saistītai personai par simbolisku cenu, naudu pārskaita ārvalstu kontā vai apzināti neiekasē debitoru parādus. Otra izplatīta forma ir fiktīvi kreditori, kad tiek noformēti neesoši aizdevumi vai pakalpojumu līgumi, lai draudzīgs kreditors iegūtu balsu vairākumu un daļu no atgūtās naudas. Trešā ir dokumentu un grāmatvedības slēpšana vai iznīcināšana, kas apgrūtina darījumu izsekošanu.

Fiziskās personas maksātnespējas procesā tipiskākais pārkāpums ir nepatiesu ziņu sniegšana par ienākumiem un mantu, piemēram, neuzrādīts darbs ārvalstīs vai citai personai formāli pierakstīts īpašums. Šāda rīcība parasti noved pie tā, ka tiesa atsaka saistību dzēšanu, un tad parādi paliek spēkā arī pēc procesa beigām.

Kontroles mehānismi ir vairāki. Maksātnespējas procesa administrators pārbauda parādnieka darījumus noteiktā periodā pirms procesa un var tos apstrīdēt tiesā, ja tie kaitējuši kreditoriem. Administratora darbību savukārt uzrauga Maksātnespējas kontroles dienests, kuram var iesniegt sūdzību, bet noziedzīga nodarījuma pazīmju gadījumā materiāli nonāk Valsts policijā un prokuratūrā. Kreditoriem ir tiesības iepazīties ar procesa dokumentiem un piedalīties kreditoru sapulcēs.

Pazīmes, kas praksē liek pievērst uzmanību, ir diezgan konkrētas. Uzņēmums īsi pirms pieteikuma maina valdi uz cilvēku bez saiknes ar nozari; nekustamais īpašums vai transportlīdzekļi tiek pārdoti radiniekiem vai saistītai sabiedrībai; parādās liels aizdevuma līgums ar personu, par kuru agrāk nekas nebija zināms; grāmatvedības dokumenti tiek pieteikti kā nozaudēti. Neviena no šīm pazīmēm pati par sevi neko nepierāda, taču vairākas kopā ir pietiekams pamats prasīt administratoram tās izvērtēt rakstiski.

Krāpšanu nedrīkst jaukt ar godprātīgu maksātnespēju. Uzņēmums var nonākt maksātnespējā tirgus apstākļu, klienta bankrota vai neveiksmīga lēmuma dēļ, un tas pats par sevi nav sodāms; maksātnespējas procesa jēga ir sakārtot norēķinus un dot iespēju sākt no jauna. Robežu iezīmē nodoms: vai manta tika slēpta un vai kreditori tika apzināti maldināti.

Parādniekam, kurš rīkojas godprātīgi, praktiskais padoms ir vienkāršs: neveikt nekādus neparastus darījumus, tiklīdz kļūst skaidrs, ka saistības nevarēs izpildīt. Mantas pārdošana radiniekiem, aizdevumu atdošana tikai vienam kreditoram vai naudas izņemšana no konta tieši pirms pieteikuma vēlāk tiek vērtēta kā apzināta rīcība, pat ja nodoma nebija. Drošākais ceļš ir laikus konsultēties ar juristu un visus darījumus dokumentēt.

Ko darīt kreditoram, kas tur aizdomas

Vispirms jāpiesaka prasījums noteiktajā termiņā, jo tikai atzīts kreditors var pilnvērtīgi piedalīties procesā. Pēc tam ir vērts rakstiski vērsties pie administratora ar konkrētiem faktiem par apšaubāmiem darījumiem un lūgt tos izvērtēt, pievienojot dokumentus, nevis tikai viedokli.

Ja administrators nerīkojas, sūdzību var iesniegt Maksātnespējas kontroles dienestam, bet par iespējamu noziedzīgu nodarījumu ziņot Valsts policijai. Vairāku kreditoru kopīgi sagatavots iesniegums praksē tiek izskatīts rūpīgāk nekā vairāki atsevišķi un savstarpēji nesaskaņoti.

Sekas

Papildus kriminālatbildībai iespējama apstrīdēto darījumu atzīšana par spēkā neesošiem, zaudējumu piedziņa no valdes locekļiem un aizliegums ieņemt amatus. Fiziskajai personai smagākās sekas ir saistību nedzēšana, kas nozīmē, ka viss process ir bijis veltīgs.

Konkrētā lietā vērtējums ir individuāls, tāpēc gan parādniekam, gan kreditoram ieteicams konsultēties ar juristu, kas specializējies maksātnespējas jautājumos. Ziņas par pasludinātiem procesiem, administratoriem un termiņiem ir publiskas un pieejamas maksātnespējas reģistrā.

Kā pasargāt sevi pirms darījuma

Lielāko daļu zaudējumu var novērst, pirms tie rodas. Pirms lielāka darījuma ar jaunu partneri ir vērts atvērt Uzņēmumu reģistra datus, maksātnespējas reģistru un publicēto gada pārskatu, kā arī pārbaudīt, vai valde nav nesen mainīta un vai uzņēmumam nav nodokļu parādu.

Līgumā palīdz arī praktiskas lietas: priekšapmaksas daļa, īpašumtiesību saglabāšana līdz pilnai samaksai, skaidrs piegādes un pieņemšanas dokuments un rakstiska sarakste, nevis mutiski solījumi. Tieši dokumentu trūkums vēlāk ir galvenais iemesls, kāpēc prasījums maksātnespējas procesā netiek atzīts.

Avoti