Kušinga sindroms ir stāvoklis, ko izraisa pārmērīgs steroīdu hormonu daudzums organismā. Virsnieru dziedzeri, kas atrodas virs nierēm, ražo steroīdu hormonus, tostarp kortizolu, kas regulē asinsspiedienu un imūnsistēmu. Kortizola pārprodukcija var izraisīt dažādus simptomus, no kuriem visizplatītākais ir svara pieaugums.
Kortizols ir nepieciešams arī, lai palīdzētu organismam tikt galā ar stresu un uzturētu cukura līmeni asinīs. Hipofīzes darbības traucējumi var izraisīt arī Kušinga sindromu, jo hipofīzes dēļ virsnieru dziedzeri var ražot pārmērīgu kortizola daudzumu. Hipofīzes problēmas parasti ir labdabīgu audzēju rezultāts, ko var noņemt ar operāciju.
Visizplatītākais Kušinga sindroma simptoms ir svara pieaugums vēderā, krūtīs un sejā. Tomēr rokas un kājas parasti nepieņemas svarā stāvokļa rezultātā. Kušinga sindroma simptomi ir dažādi un atšķiras no cilvēka uz cilvēku.
Simptomi var būt muguras sāpes, galvassāpes un muskuļu vājums. Kājās var būt ūdens aizture, un pacientam var būt spēcīga svīšana. Āda var kļūt plāna un viegli veidoties zilumiem. Var būt pārmērīgs sejas un ķermeņa apmatojums, kā arī paaugstināts asinsspiediens.
Citi Kušinga sindroma simptomi ir garastāvokļa svārstības un depresija. Var rasties panikas lēkmes un samazināties dzimumtieksme. Ir bijuši arī neauglības gadījumi un dažas psiholoģiskas problēmas.
Kušinga sindroma simptomu parādīšanās var aizņemt kādu laiku. Šī iemesla dēļ stāvokli bieži ir grūti pamanīt, un dažreiz tas tiek kļūdaini diagnosticēts kā cita slimība. Ja tas netiek atklāts un neārstēts, stāvoklis var izraisīt sirdsdarbības traucējumus un nierakmeņus. Vājinātā imūnsistēma, kas saistīta ar Kušinga sindromu, arī apgrūtina organisma cīņu pret citām infekcijām. Kušinga sindroms ir reta slimība, taču tā var būt nopietna. Tas var parādīties arī kā recepšu steroīdu lietošanas nevēlama blakusparādība.
Kušinga sindroma diagnoze parasti sākas ar simptomu noteikšanu. Ir jāveic rūpīga medicīniskā pārbaude un jāveic vēsture, kā arī jāveic testi, lai noteiktu kortizola pārpalikumu organismā. Var būt nepieciešama hospitalizācija, jo diagnozes noteikšanai ir nepieciešamas dažādas asins un urīna analīzes, kā arī skenēšana.
Ārstēšana būs atkarīga no stāvokļa cēloņiem un pārmērīga hormona līmeņa organismā. Ja stāvokli ir izraisījuši medicīniskie steroīdi, steroīdu injekcijas tiks pārtrauktas. Var būt nepieciešama operācija vai staru terapija, lai izskaustu labdabīgus audzējus, kas parādās uz hipofīzes. Ķīmijterapija tiks izmantota, ja audzējs ir vēzis. Atveseļošanās process ir atkarīgs no konkrētā gadījuma un var ilgt no vairākām nedēļām līdz dažiem gadiem.