Lecitīna eļļu lieto kā uztura bagātinātāju, lai optimizētu aknu darbību un palīdzētu sadedzināt taukus, uzlabojot vielmaiņu, lai gan pētījumi šajā jomā nav pārliecinoši. To var izmantot arī ādas un ķermeņa kopšanas receptēs, piemēram, losjonos, kosmētikā un tīrīšanas līdzekļos. Lecitīns, ko 1847. gadā pirmo reizi nosauca franču ķīmiķis Moriss Goblijs, ir trīs fosfolipīdu kombinācija, ko var iegūt no olu dzeltenumiem, piena produktiem, gaļas un sojas pupiņām. Pēc ekstrakcijas lecitīnu pievieno dažādām eļļām, lai izmantotu kā uztura bagātinātāju vai daudzos pārtikas ražošanas procesos kā emulgatoru. Lecitīns satur holīnu, kas ir atzīts par būtisku uzturvielu organismā, lai novērstu šūnu membrānu sacietēšanu.
Lecitīns ir ļoti zema blīvuma lipīds (VLDL) un palīdz transportēt taukus no aknām uz citām ķermeņa daļām. Tas darbojas kā emulgators, tāpēc ļauj taukiem izkliedēties ūdenī un citos ķermeņa šķidrumos. Augsta šī lipīda koncentrācija atrodas smadzenēs un prostatas dziedzerī, un tas veido lielu daļu no visām šūnu membrānām. Turklāt tiek uzskatīts, ka lecitīna eļļa palīdz uzlabot atmiņu un dažu vitamīnu, piemēram, A, D, E un K, uzsūkšanos asinsritē.
Pētījumi par lecitīna eļļu kā piedevu ir veikti holesterīna pārvaldības, zemādas tauku slāņu noņemšanas un vēža slimu žurku dzīves pagarināšanas jomā. Šajos pētījumos tika konstatēts, ka lecitīna piedevas lietošana korelē ar holesterīna līmeņa pazemināšanos un zemādas tauku samazināšanos. Tas arī korelēja ar vēža žurku dzīves pagarināšanu.
Lecitīna eļļa ir emulgators, tāpēc tā var palīdzēt apvienot šķidrumus, piemēram, losjonus un šampūnus, lai izveidotu konsekventu maisījumu. Tas arī mīkstina un piešķir ādai mitrumu, kas nozīmē, ka to bieži izmanto skaistumkopšanas produktos sausai vai novecojošai ādai. Šī eļļa labi darbojas noteiktos kulinārijas iestatījumos, lai neliptu vai palīdzētu saglabāt mitrumu maizes izstrādājumos, un to var izmantot kā emulgatoru, piemēram, salātu mērcēs vai majonēzē. Tiek uzskatīts, ka lecitīna eļļa ir dabiskāka un veselīgāka, lai to pievienotu ēdiena gatavošanas un ķermeņa kopšanas produktiem, jo to galvenokārt iegūst no sojas pupiņām, nevis ķimikālijām, kas radītas tam pašam mērķim.