Licencēti jumiķi ir sertificēti darbuzņēmēji, kas remontē un uzstāda jumtus komerciālām un dzīvojamajām ēkām. Lai kļūtu par licencētu jumiķi, personai parasti ir jāiegūst zināma darba pieredze un jāpabeidz sertifikācijas process. Valdības dažās jomās pieprasa, lai jumiķiem būtu jāsaņem saistības un jāsaņem apdrošināšana, pirms viņi var pabeigt licencēšanas procesu.
Šajā profesijā nodarbinātie izmanto tādus materiālus kā dakstiņi, metāla loksnes, asfalts un grants, lai ierīkotu īpašumus jumtiem. Daudzās jomās pastāv būvnormatīvi, kas nosaka veidu, kādā šie materiāli ir jāuzstāda, un ikvienam, kas vēlas kļūt par licencētu jumiķi, ir jāiepazīstas ar šiem vietējiem noteikumiem. Dažās jomās licencēts jumiķis var arī uzstādīt saules paneļus, un tādā gadījumā darbuzņēmējiem ir jāpārzina elektroinstalācijas procedūras un vietējie noteikumi, kas reglamentē šāda veida darbus. Daži uzņēmumi piedāvā oficiālas mācekļa programmas, savukārt citi praktikanti nesaņem formālu apmācību, bet iegūst zināšanas, strādājot pieredzējušu speciālistu vadībā.
Daudzās vietējās valdības aģentūrās ir spēkā noteikumi, kas paredz, ka licencēšanas procesa pretendentiem ir jānostrādā noteikts stundu skaits jumta segumu tirdzniecībā neatkarīgi no tā, vai tas ir mācekļi vai sākuma līmeņa darbuzņēmēji. Cilvēkiem, kuri atbilst šai prasībai, var būt jāapmeklē vairākas apmācības nodarbības, kas aptver vietējos noteikumus, uzstādīšanas metodes, atbildības jautājumus un būvmateriālus. Šīs nodarbības parasti beidzas ar rakstisku vai praktisku eksāmenu, kura laikā vērtētājs nosaka, vai pretendentiem ir vajadzīgās prasmes, lai iegūtu licenci. Personas, kas sekmīgi nokārto eksāmenu, var iesniegt oficiālu pieteikumu licences saņemšanai, un daudzos gadījumos šis process ietver maksu.
Pirms licences izsniegšanas dažu valstu likumi nosaka, ka jumiķiem ir jāiegādājas obligācija un atbildības apdrošināšanas polise. Obligācija aizsargā gan darbuzņēmēja, gan trešo personu finansiālās intereses gadījumā, ja tiek uzsākta tiesas prāva, kas izriet no darbuzņēmēja darba. Apmaiņā pret vienreizēju prēmijas maksājumu obligāciju emitents piekrīt veikt izmaksu, lai segtu zaudējumus, kas licencētajam jumiķim var tikt likti samaksāt zaudējumu atlīdzināšanas tiesas prāvas laikā. Obligāciju izmaksas ir ierobežotas, un dažos gadījumos obligāciju seguma līmenis var būt nepietiekams, lai segtu nepieciešamo izmaksu. Tāpēc daudzas pašvaldības pieprasa līgumslēdzējiem iegādāties civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu par summu, kas pārsniedz obligāciju segumu.
Pēc obligācijas un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises iegādes jumiķim ir jāiesniedz licencēšanas iestādei pierādījumi par abiem. Pašnodarbinātam jumiķim var būt arī jāreģistrējas valstī kā uzņēmējsabiedrībai vai īpašniekam, pirms viņš var pabeigt licencēšanas procesu. Atkarībā no vietējiem tiesību aktiem licencētam jumiķim pēc noteikta laika var nākties atkārtoti pieteikties jaunai licencei, savukārt citās jomās šo profesionālo apzīmējumu derīguma termiņš nekad nebeidzas.