“Lielais plīsums” ir viens no teorētiskiem veidiem, kā Visumam var pienākt gals atkarībā no tā kopējā blīvuma, kuru ir grūti noteikt. Astronomu un fiziķu novērojumi liecina, ka Visums kopumā turpina paplašināties un objekti tajā, piemēram, galaktikas, arvien vairāk attālinās viens no otra. Ja šī izplešanās un palielinātais paātrinājums turpināsies neierobežotu laiku nepietiekama Visuma blīvuma dēļ, visi objekti galu galā sāks sadalīties. Lielajā plīsumā sākotnēji tiks izjauktas galaktikas, pēc tam zvaigznes un planētas, un visbeidzot Visuma beigās tiktu saplēsti atomi un citas daļiņas.
Par Visumu joprojām ir daudz nezināma, taču dažas teorijas var izveidot. Novērojumi liecina, ka tas paplašinās, ka tajā esošie ķermeņi, piemēram, galaktikas, attālinās viens no otra. Šķiet, ka šīs izplešanās ātrums palielinās vai paātrinās, kas nozīmē, ka kaut kas cits, nevis sākotnējais Lielā sprādziena spēks, liek tiem paātrināties. Šo spēku parasti sauc par “tumšo enerģiju” vai “atgrūdošu gravitāciju”.
Kad tika izveidota ideja par tumšo enerģiju, tika izvirzīts jautājums par to, kā Visuma paātrinājums laika gaitā izpaudīsies. Atbilde uz šo jautājumu lielā mērā ir atkarīga no Visuma masas, jo tas nosaka, kā izplešanās varētu mainīties nākotnē. Ja šī vērtība ir pietiekami augsta, pārsniedzot daudzumu, kas tiek dēvēts par “kritisko blīvumu”, tad visums galu galā atgriezīsies sevī, un šo notikumu sauc par “lielo krīzi”.
No otras puses, ja Visuma blīvums ir pārāk daudz zem šīs vērtības, tad paātrinājums neapstāsies. Faktiski laika gaitā tas palielināsies, un aptuveni 20 miljardu gadu laikā var notikt notikums, ko dēvē par “lielo plīsumu”. Šajā brīdī paātrinājums būtu tik liels, ka objekti Visumā sāktu sadalīties.
Lielais plīsums sāktos ar lieliem priekšmetiem; galaktikas tiek iznīcinātas, un dažādās zvaigžņu sistēmas tajās izplešas prom no galaktikas centriem. Paātrinājumam turpinoties, zvaigžņu sistēmas tiktu saplēstas un planētas atstātu savas orbītas ap zvaigznēm, lai izvērstos kosmosā. Noteiktā brīdī zvaigznes un planētas vairs netiks turētas kopā, un šie objekti tiktu sadalīti daļiņās un atomos. Tuvojoties lielās plīsuma beigām, paši atomi tiktu sadalīti un sadalīti.
Tomēr saskaņā ar jaunākajiem datiem šis Visuma beigu modelis ir diezgan maz ticams. Lai gan šķiet, ka Visuma blīvums nav pietiekams lielajai krīzei, tas, iespējams, ir pārāk augsts, lai notiktu lielais plīsums. Populārākā teorija par Visuma beigām tiek saukta par “lielo sasalšanu”. Šajā modelī siltuma nāve notiek, kad Visums kļūst tik izkliedēts, ka enerģijas pārnešana nav iespējama un tas vienkārši sasalst.