Krāpšana ir definēta kā jebkura būtiska fakta tīša sagrozīšana, ko viena persona apzināti sniedz otrai ar nolūku, lai otra persona rīkotos, paļaujoties uz šo paziņojumu. Krāpšana ar līgumu ir īpašs krāpšanas veids, ja saistībā ar līguma noslēgšanu tiek sniegta nepatiesa informācija par būtisku faktu. Ir daudz dažādu civiltiesiskās aizsardzības līdzekļu pret līguma krāpšanu, tostarp līguma anulēšana un apkrāptā puse, kas iekasē naudas zaudējumus. Atkarībā no jurisdikcijas un līguma krāpšanas veida var būt arī kriminālsods.
Krāpšana ar līgumu notiek, ja kāds līguma noslēgšanas procesā apzināti sniedz būtisku sagrozījumu. Šajā kontekstā būtiska sagrozīšana nozīmē nepatiesu apgalvojumu, kam ir būtiska ietekme uz līguma noslēgšanu. Piemēram, automašīnas iegādes līgumā, ja pārdevējs pircējam pasaka, ka automašīna nekad nav bijusi smagā avārijā, lai gan patiesībā tā ir bijusi, tad tas būtu uzskatāms par būtisku sagrozīšanu. Un otrādi, ja pārdevējs pircējam pastāsta, ka viņš ir mainījis eļļu ik pēc 3,000 jūdzēm, lai gan patiesībā viņš vai viņa to mainīja tikai ik pēc 3,500 jūdzēm, neatbilstība, visticamāk, neietilpst materiāla sagrozīšanas kategorijā un tādējādi nevar tikt pielīdzināta līgumam. krāpšana.
Ir divi galvenie tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret krāpšanu līgumā, ko apkrāptā puse var izvēlēties. Pirmā ir naudas atlīdzība, kas krāpnieciskajai pusei ir jāmaksā apkrāptajai pusei. Ņemot vērā iepriekšējo automašīnu pārdošanas piemēru, pircējs, kuram radās iespaids, ka automašīna nav bijusi nevienā iepriekšējā negadījumā, varēja iesūdzēt tiesā par starpību starp automašīnas vērtību ar faktu, ka tā ir bijusi iesaistīta avārijā, kas atklājās, un summu, ko viņš vai arī viņa samaksāja pārdevējam, jūtoties, ka automašīna nekad nav bijusi avārijā. Otrs līdzeklis pret līguma krāpšanu ir vienkārši līguma anulēšana un visu pircēja samaksāto summu atgriešana un automašīnas atgriešana pārdevējam, ko sauc par atkāpšanos.
Atkarībā no jurisdikcijas, kā arī līguma krāpšanas veida, krāpnieciskajai pusei var tikt piemērots kriminālsods. Ja vien krāpšana nav īpaši nozīmīga vai smaga, kriminālsods parasti netiks piemērots, un krāpnieciskajai pusei būs vienkārši jāmaksā civiltiesiskā atlīdzība. Tomēr dažas jurisdikcijas ieviesīs kriminālsodus vai cietumsodu tiem, kas izdara krāpšanu līgumos. Tas ir biežāk sastopams gadījumos, kad apkrāptā puse ir valsts organizācija.