Limbiskais encefalīts ir slimība, ko galvenokārt raksturo limbiskās sistēmas iekaisums, kas ir struktūru grupa, kas atrodas smadzeņu pamatnē. Problēma var rasties viena no diviem galvenajiem iemesliem. Pirmā ir infekcija, jo daži vīrusi mēdz mērķēt uz šo smadzeņu daļu. Otrs ir autoimūnas reakcijas rezultāts, kad paša organisma imūnsistēma tai uzbrūk. Šo kategoriju var iedalīt divos veidos: paraneoplastiskais limbiskais encefalīts jeb PLE un neparaneoplastiskais limbiskais encefalīts jeb NPLE.
Infekcija smadzenēs, kas uzbrūk limbiskajai sistēmai, var izraisīt limbisko encefalītu. Lai gan ir vairāki vīrusi, kas varētu būt vainojami, visizplatītākais ir herpes simplex vīruss. Šī iemesla dēļ šo stāvokli dažreiz sauc par herpes simplex encefalītu.
Paraneoplastiskais limbiskais encefalīts jeb PLE parasti rodas pacientiem ar noteiktiem vēža veidiem. Antivielas, ko organisms ražo, lai cīnītos pret vēzi, var nepareizi uzbrukt limbiskās sistēmas struktūrām, izraisot iekaisumu. Visizplatītākais vēža veids, kas izraisa šo situāciju, ir sīkšūnu plaušu karcinoma, bet tas var rasties arī ar kuņģa, krūšu, sēklinieku vai aizkrūts dziedzera vēzi.
Neparaneoplastiskā limbiskā encefalīta gadījumos antivielas uzbrūk arī limbiskajām struktūrām smadzenēs, taču tās nerodas kā imūnreakcija pret vēzi organismā. Parasti šīs antivielas mērķē un iznīcina proteīnus, ko sauc par kālija kanāliem, kas samazina kontroli pār to, kā elektriskie signāli pārvietojas pa smadzenēm. Vēl viens šīs problēmas nosaukums ir no sprieguma atkarīga kālija kanālu antivielu izraisīts encefalīts.
Neatkarīgi no pamatcēloņa pacientiem, kas cieš no limbiskā encefalīta, parasti ir līdzīgi simptomi. Atmiņas zudums ir izplatīts, jo limbiskajai sistēmai ir izšķiroša nozīme atmiņu veidošanā. Dažiem pacientiem var rasties apjukums vai dezorientācija, vai pat var parādīties delīrija pazīmes. Dažos gadījumos traucējumi var izraisīt krampjus. Smadzeņu skenēšana, kas veikta ar MRI, bieži parāda izmaiņas smadzeņu signālos, kas saistīti ar limbiskajām struktūrām.
Limbiskā encefalīta ārstēšana ir atkarīga no slimības cēloņa. Vīrusu infekcijas var ārstēt ar pretvīrusu zālēm, lai palīdzētu atbrīvoties no infekcijas. Gadījumos, kad vainojama autoimūna reakcija, imūnsupresīvas zāles bieži var būt noderīgas. Tiem, kuriem ir PLE, bieži vien nozīme ir arī tāda vēža ārstēšanai, kas izraisa antivielas.