Literatūras kritikai ir vairākas funkcijas. To izmanto kā līdzekli, lai interpretētu vai analizētu dažāda veida literatūru, tostarp dzeju, romānus un lugas. Ir daudz dažādu literatūras kritikas veidu jeb skolu, ko var attiecināt uz literatūras darbiem. Kritiskās esejas ir visizplatītākais literatūras kritikas veids, un tās parasti atrodamas zinātniskos žurnālos vai apkopotu eseju vai antoloģiju grāmatās.
Būtībā literatūras kritika pēta dažādas teksta iespējamās nozīmes. Kritika var aplūkot ideju vienā tekstā vai salīdzināt idejas, kas atrodamas vairākos tekstos. Šie teksti var būt viena autora, tie var būt no viena laika perioda, vai arī tajos var būt līdzīgas tēmas. Bieži vien literatūras kritiķi izmanto teksta vai tekstu piemērus, lai uzsvērtu vai atbalstītu savas interpretācijas vai analīzes punktus. Turklāt idejas no citām kritiskām esejām var izmantot, lai atbalstītu vai aizstāvētu kādu eseju.
Šāda veida kritikai, ko sauc arī par literatūras teoriju, ir daudz dažādu domu skolu. Izmantotās kritikas veids ietekmēs veidu, kā kritiķis uztver tekstu, un tādēļ tekstus var interpretēt dažādos veidos. To bieži dēvē par literatūras apskati caur dažādiem objektīviem atkarībā no tā, kāda veida kritika tiek izmantota. Piemēram, psihoanalītiskais kritiķis tekstu uztvers pavisam savādāk nekā kritiķis, kurš izmanto marksistisku teoriju, kas aplūko tekstu no ekonomiskā viedokļa.
Vēl viena literatūras kritikas skola ir postkoloniālā. Kritiķis, kurš izmanto šo teoriju, piemēram, literatūras darbā bieži aplūko to, kā kolonizētāji uzskatīja kolonizētos cilvēkus un izturējās pret tiem. Jaunais historisms vai kultūras teorija ir vēl viena kritikas skola. Šī teorija aplūko tekstu kultūras un sociālajā kontekstā, kurā tas tika uzrakstīts. Piemēram, kritiķis, kurš izmanto šo teoriju, lai izpētītu literatūras darbu, var aplūkot arī autora rakstītās vēstules vai laikrakstu pārskatus par to, kas notika darba tapšanas laikā, lai mēģinātu pilnīgāk izprast teksta nozīmi.
Lasītāju atbildes kritika ir vēl viena teorija, ko izmanto literatūras pētīšanai. Šī kritikas skola aplūko, kā lasītāju grupas reaģē uz vienu un to pašu tekstu, un pēta atšķirības un līdzības to interpretācijās. Feminisma kritika aplūko darbus no sievietes perspektīvas; Piemēram, tā var izpētīt, kā vīriešu dzimuma varoņi izturas pret sieviešu tēliem literatūrā, un izdarīt secinājumus, pamatojoties uz šo pārbaudi.
Ir arī citas literatūras kritikas skolas, tostarp formālisms, dekonstrukcija un dzimumu/queer kritika. Jebkura veida literatūras kritikas galvenais mērķis ir veidot spriedumu par tekstu un tā nozīmi. Tas var arī ļaut lasītājam redzēt lietas, tuvāk izpētot tekstu. Turklāt, ja tekstā ir konflikti, literatūras kritika var palīdzēt tos atrisināt un piedāvāt skaidrāku izpratni.