Kas ir Meksikas valdības sistēma?

Meksikas valdība ir reprezentatīva valdība, un tehniskais termins ir “federālā republika”. To sauc arī par federāciju.
Šīs valdības pamatā ir konstitūcija, kas nodrošina valdības plānu 31 Meksikas Savienotajām Valstīm un federālajam apgabalam. Konstitūcijā ir aprakstīti pienākumi un pilnvaras, kas piešķirtas trim federālās valdības atzariem, un tas, kā šī federālā valdība mijiedarbojas ar štatu valdībām. Turklāt katrs no 31 štatiem ir sadalīts pašvaldībās.

Federālajā līmenī Meksikas valdībai ir trīs filiāles: izpildvaras, likumdošanas un tiesu iestādes. Prezidents ir izpildvaras un bruņoto spēku vadītājs un arī nominālais valsts vadītājs. Meksikas prezidents, kuru ievēl tiešā tautas balsojumā, strādā uz sešiem gadiem, un to nevar ievēlēt atkārtoti. Izpildvarai ir arī departamenti, līdzīgi kā Amerikas kabinetam.

Meksikas valdības likumdošanas nodaļa ir divpalātu, un Pārstāvju palātā ir 500 locekļu un Senāta palātā ir 128 locekļi. Apakšpalātas locekļi strādā trīs gadus, bet senatori – sešus gadus. Šīs divas palātas pieņem likumus, apstiprina izdevumus un budžeta likumprojektus, piesaka karu citām valstīm un apstiprina prezidenta iecelšanu.

Meksikas valdības tiesu iestādēm ir augstākā tiesa, Nacionālās Augstākā tiesa, kā arī vairākas citas tiesas un tribunāli, tostarp apgabaltiesas, kas pārrauga dažādas valsts daļas. Augstākā tiesa var lemt tikai par konkrētām lietām, nevis par plašiem konstitucionāliem jautājumiem.

Meksikas valdībai ir federālais apgabals, kurā atrodas federālā valdība. Federālais apgabals ir fiziska vieta un teritorija, kas robežojas ar Mehiko, kas ir valsts galvaspilsēta. Tas netiek uzskatīts par vienu no štatiem un līdzinās Amerikas Savienoto Valstu Kolumbijas apgabalam.

Štata līmenī Meksikas valdība ir līdzīga federālajai valdībai. Katrā štatā ir trīs filiāles, kur gubernators vada izpildvaru, augstākā tiesa vada tiesu varu un viena palāta, kas vada likumdošanas varu. Katra valsts tiek uzskatīta par suverēnu vienību, un tā var brīvi izveidot savu konstitūciju, kas var pārvaldīt sevi un tās attiecības ar citām valstīm, bet ne ar citām valstīm.
Meksikas valdības vietējo līmeni veido vairāk nekā 2,400 pašvaldību. Katrā pašvaldībā ir prezidents un padome. Tāpat kā daudzās citās reprezentatīvās valdībās, pašvaldību locekļus ar noteiktiem intervāliem ievēl viņu vienaudži.