Kas ir mērķa šūnas?

Hematoloģijas gadījumā mērķa šūna ir sarkano asins šūnu veids, kam sānu sabiezēšanas un sašaurinātas vidus dēļ ir izveidojies vērša acs izskats. Asins paraugā šūnas burtiski izskatās kā mazi mērķi, kas peld apkārt, un tas izskaidro nosaukumu. Veseliem indivīdiem mērķa šūnām nevajadzētu būt. Šīs šūnas norāda, ka kāds cieš no anēmijas vai tāda stāvokļa kā aknu mazspēja vai talasēmija. Šīs šūnas, kas pazīstamas arī kā kodocīti, var identificēt ikdienas asins analīžu laikā, kad no pacienta tiek ņemts asins paraugs un veikts dažādas pārbaudes.

Imunologi lieto terminu “mērķšūna”, lai runātu par ķermeņa šūnu, kas ir inficēta ar vīrusu vai ir kaut kādā veidā bojāta, izraisot neparastu proteīnu veidošanos, kas organismā nepieder. Šūnā ir antigēni, kas darbojas kā sarkanie karodziņi palīgšūnām, kas savukārt var brīdināt imūnsistēmu par problēmu un iznīcināt mērķa šūnas. Ķermenis iznīcina šūnas, lai novērstu vīrusa vai anomālijas izplatīšanos.

Endokrinologiem šis termins attiecas uz šūnām, kurām ir specifisku hormonu receptori. Daudzas ķermeņa šūnas darbojas kā specifisku hormonu mērķa šūnas, un dažas ir vairāku hormonu receptori. Ķermenis izmanto hormonus, lai izraisītu dažādus notikumus, sākot no piena izdalīšanās pēc dzemdībām līdz signālu nosūtīšanai starp šūnām. Dažu vēža veidu gadījumā var veikt testus, lai noskaidrotu, kāda veida šūnas var būt iesaistītas, piemēram, krūts vēža gadījumā, kad ķirurgi meklē šūnas ar estrogēnu receptoriem, lai noteiktu, kāda veida ārstēšana būtu vispiemērotākā pacienta stāvoklim.

Ja ārstam ir aizdomas, ka pacientam ir stāvoklis, kas saistīts ar īpašas bažas izraisošām mērķa šūnām, var pasūtīt testus, lai noteiktu, vai tās ir vai nav. Asins un audu paraugus var analizēt, lai noteiktu mērķa šūnu klātbūtni, lai iegūtu informāciju, ko varētu izmantot pacienta diagnostikā un ārstēšanā.