Muni slēgtie fondi ir kopfondu veids, kurā ir tikai pašvaldību obligācijas. Kopējie fondi parasti tiek pirkti un pārdoti vienu reizi dienā pēc akciju tirgus slēgšanas, savukārt muni slēgtie fondi tiek tirgoti kā akcijas, kas nozīmē, ka akcijas var pirkt un pārdot visu dienu. Cilvēki ar augstu nodokļu kategoriju bieži pērk šāda veida fondus, jo šie ieguldījumi maksā dividendes, kas parasti nav apliekamas ar nodokli.
Pašvaldības pārdod divu veidu obligācijas: vispārējo saistību obligācijas un ieņēmumu obligācijas. Valdības iestādes pārdod vispārējo saistību obligācijas, lai piesaistītu naudu īstermiņa izdevumiem, piemēram, algām un tiesībaizsardzībai. Obligāciju turētāji uz noteiktu laiku aizdod naudu valdībai, un valdība maksā obligāciju turētājiem procentu maksājumus, kas izriet no nodokļiem. Ieņēmumu obligācijas tiek pārdotas, lai iegūtu naudu pašvaldību projektiem, kas rada ienākumus, piemēram, lidostām. Obligacionāri saņem procentu maksājumus, pamatojoties uz ienākumiem, kas gūti no pabeigtā projekta.
Amerikas Savienotajās Valstīs federālā valdība neaprēķina nodokļus ne pašvaldību obligāciju procentu maksājumiem, ne dividendēm, ko maksā pašvaldību slēgtie fondi. Investoriem, kuri iegādājas vietējās pašvaldības emitētas obligācijas, kuras atrodas valstī, kurā viņi dzīvo, nav jāmaksā valsts ienākuma nodoklis par procentiem. Cilvēki ar augstu nodokļu slogu bieži iegādājas pašvaldību obligācijas vai pašvaldību slēgtos fondus, lai izmantotu šīs nodokļu atlaides.
Muni slēgtie fondi sākas ar sākotnējo publisko piedāvājumu, kura laikā akcijas tiek pārdotas investoriem un tiek piesaistīti līdzekļi pamatā esošo pašvaldību obligāciju iegādei. Investori nevar iegādāties fondu pēc sākotnējā publiskā piedāvājuma, bet var iegādāties akcijas otrreizējā tirgū no esošajiem akcionāriem. Muni fondi maksā regulāras dividendes, kuru pamatā ir procentu maksājumi, ko fondu sabiedrība saņem par tur esošajām obligācijām.
Galvenais ieguvums, kas pašvaldību slēgtajiem fondiem ir salīdzinājumā ar atsevišķām pašvaldību obligācijām, ir daudzveidība. Ja bankrotē ar ieņēmumu obligācijām finansēts projekts vai pašvaldības valdība, obligāciju turētāji zaudē visu savu naudu. Muni slēgtajos fondos ir tūkstošiem obligāciju, ko emitējušas dažādas valsts iestādes, tādēļ, ja viena pilsētas valdība bankrotē, tas ietekmē fondu, bet neizraisa akcionāru pilnīgu ieguldījumu zaudēšanu.
Pašvaldību slēgto fondu akciju cenas daļēji ir balstītas uz pamatā esošo obligāciju vērtību, taču tās ir atkarīgas arī no piedāvājuma un pieprasījuma. Pārdodot akcijas, akcionāriem ir jāvienojas par pārdošanas cenu. Plaukstoša tirgus laikā akcionārs var pārdot akciju ar piemaksu, savukārt tirgus lejupslīdes laikā akcionāriem bieži vien ir jāpārdod akcijas par to, kas ir mazāka par tās patieso vērtību.