Kas ir narkotiku apkarošanas darbinieki un kā par tādu kļūt?

Darba saturs ir daudz tuvāks analītiķa un izmeklētāja ikdienai nekā filmās redzētajam. Amatpersonas apkopo informāciju par vielu izplatīšanas kanāliem, analizē finanšu plūsmas un sakaru datus, sagatavo dokumentus procesuālo darbību veikšanai, piedalās kratīšanās un aizturēšanās, nopratina personas, nodrošina izņemto vielu noformēšanu un nosūtīšanu ekspertīzei. Liela daļa laika paiet, rakstot lēmumus un protokolus, jo procesuāla kļūda var izjaukt visu lietu. Operatīvās darbības pasākumus, tostarp segtos, regulē atsevišķs likums, un daļu no tiem drīkst veikt tikai ar prokurora vai tiesneša akceptu.

Latvijā narkotiku apkarošana ir sadalīta starp vairākām iestādēm. Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes struktūrvienība nodarbojas ar organizētu izplatīšanu un lielākām lietām, savukārt kārtības policija un iecirkņu inspektori saskaras ar ielas līmeņa gadījumiem. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde kontrolē kravas, pastu un pasažieru plūsmu robežpunktos, izmantojot dienesta suņus un skenēšanas iekārtas. Valsts robežsardze kontrolē ārējo robežu, bet muitas un policijas izmeklētāji sadarbojas ar Eiropola un citu valstu kolēģiem, jo kontrabandas ceļi gandrīz vienmēr ir pārrobežu.

Darba tiesiskais ietvars balstās uz vairākiem likumiem vienlaikus. Krimināllikums nosaka atbildību par vielu neatļautu izgatavošanu, glabāšanu un realizāciju, Kriminālprocesa likums regulē izmeklēšanas gaitu un pierādījumu iegūšanu, bet operatīvo pasākumu robežas nosaka Operatīvās darbības likums. Atsevišķi normatīvie akti regulē kontrolējamo vielu sarakstus un prekursoru apriti, un tieši tie atbild uz jautājumu, vai konkrēta viela vispār ir aizliegta. Tāpēc amatpersonai ikdienā jāseko sarakstu grozījumiem: jaunas psihoaktīvas vielas tirgū parādās ātrāk, nekā tās paspēj iekļaut normatīvajos aktos.

Lai nonāktu šādā amatā, vispirms jāatbilst vispārīgajām prasībām dienestam: Latvijas pilsonība, valsts valodas prasme augstākajā līmenī, atbilstošs veselības stāvoklis un fiziskā sagatavotība, nevainojama reputācija un nesodāmība. Izglītības ceļš visbiežāk ved caur Valsts policijas koledžu, pēc kuras iespējams turpināt studijas tiesību zinātnē vai policijas darba jomā augstskolā. Muitas darbā noder zināšanas muitas lietās un loģistikā. Pēc dienesta uzsākšanas seko iekšēja atlase uz specializētiem amatiem, un tur izšķiroša ir pieredze, analītiskās prasmes un spēja strādāt ar informācijas avotiem.

Ceļš uz specializāciju parasti izskatās šādi: mācības koledžā vai dienesta uzsākšana, tad darbs pamatstruktūrā, piemēram, kārtības policijā, pēc tam pieteikšanās iekšējam konkursam uz izmeklētāja vai operatīvā darbinieka amatu un tikai visbeidzot pāreja uz narkotiku apkarošanas struktūrvienību. Daļā amatu papildus nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, un tās noformēšana prasa laiku un padziļinātu pārbaudi. Tipiskākā kļūda ir gaidīt, ka uz šādu amatu var pieteikties uzreiz no malas bez dienesta pieredzes; otra ir nenovērtēt, cik liela nozīme atlasē ir kandidāta iepriekšējai rīcībai, parādsaistībām un kontaktiem.

Šo profesiju mēdz jaukt ar citām. Zāļu apriti un aptieku uzraudzību veic Zāļu valsts aģentūra un Veselības inspekcija, un tā ir administratīva, nevis kriminālizmeklēšanas funkcija. Atkarību ārstēšana un profilakse ir veselības aprūpes joma, kurā strādā narkologi, psihologi un sociālie darbinieki, bet datus par vielu lietošanas izplatību apkopo Slimību profilakses un kontroles centrs sadarbībā ar Eiropas Savienības narkotiku aģentūru. Tiesībaizsardzības darbinieka uzdevums nav ārstēt vai spriest par atkarības cēloņiem, un tieši tāpēc valsts politikā paralēli darbojas gan apkarošanas, gan kaitējuma mazināšanas virziens.