Negatīvā plaisa ir situācija, kurā pastāv atšķirības starp finanšu iestādei piederošajiem aktīviem, kas ir jutīgi pret procentiem, un procentu jutīgajām saistībām, kuras iestāde pašlaik uzņemas. Šāda veida situācija nav nekas neparasts daudzām iestādēm un, kamēr šī plaisa vai nevienlīdzība tiek saglabāta noteiktā diapazonā, neradīs šai iestādei nekādus reālus draudus. Vairāki faktori var izraisīt ievērojamu starpības palielināšanos, un viena no svarīgākajām ir vidējās procentu likmes izmaiņas.
Procentu likmju riska pakāpe, ko banka vai cita iestāde uzņemas gan ar saviem aktīviem, gan saistībām, ietekmēs esošās negatīvās starpības pakāpi. Ja vidējā procentu likme vairāk vai mazāk atbilst likmēm, kas saistītas ar šīm saistībām un aktīviem, starpība, visticamāk, paliks pieņemamā diapazonā. Pēkšņas vidējās likmes izmaiņas var dot labumu iestādei vai radīt lielas finansiālas grūtības atkarībā no procentu likmes virziena.
Kad vidējā procentu likme būtiski mainīsies, tas radīs plašākas atšķirības, kas var novest pie pozitīvas vai negatīvas atšķirības. Piemēram, ja procentu likmju maiņa rada situāciju, kurā iestādes ar procentiem jutīgo aktīvu vērtība ir augstāka nekā pašlaik turētās procentu jutīgās saistības, to uzskata par pozitīvu starpību. Ja šīs procentu likmju izmaiņas rada situāciju, kurā procentu jutīgās saistības pēkšņi ir daudz lielākas par aktīviem, starpība tiek uzskatīta par negatīvu. Finanšu iestādes regulāri uzrauga vidējās procentu likmes izmaiņas un pat prognozē šīs kustības turpmāko virzienu, lai pārkārtotu aktīvus un saistības tā, lai iestādei būtu pēc iespējas lielākas priekšrocības.
Parasti vidējās procentu likmes samazinājums var palīdzēt samazināt negatīvo atšķirību vai pat var būt pietiekams, lai radītu pozitīvu atšķirību. Tas ir tāpēc, ka procentu likmes samazināšanās savukārt nozīmētu, ka bankas turējumā esošās ar procentiem jutīgās saistības tiktu pārcenotas, lai tās atbilstu šīm zemākajām likmēm. Gala rezultāts ir tāds, ka iestāde var maksāt mazākus procentus par šīm saistībām un paturēt vairāk ieņēmumu kā ienākumus. Ja vidējā likme pieaugtu, tas nozīmētu, ka tās pašas saistības tiktu pārcenotas ar augstāku likmi, kas radītu lielāku slogu iestādei un palielinātu negatīvās starpības apmēru.