Vēsturiski pircējs bija atbildīgs par izpratni par to, ko viņš vai viņa pērk un ar kādiem noteikumiem. Pazīstams kā “cavet emptor”, latīņu termins, kas nozīmē “ļaujiet pircējam piesargāties”, šī perspektīva ļāva pārdevējiem izmantot jebkuru pieejamo taktiku, lai pārliecinātu potenciālo pircēju iegādāties viņu preces vai pakalpojumus. Galu galā jurisdikcijas visā pasaulē sāka pieņemt tiesību aktus, kuru mērķis ir aizsargāt patērētājus, pasludinot daudzas prakses par negodīgu tirdzniecības praksi. Jurisdikcijas atšķirsies attiecībā uz to, ko tās uzskata par negodīgu tirdzniecības praksi; tomēr lielākā daļa koncentrējas uz praksi, kuras mērķis ir maldināt vai maldināt patērētājus.
Vairākas valstis visā pasaulē ir ieviesušas valsts tiesību aktus, kuru mērķis ir neļaut preču vai pakalpojumu pārdevējiem izmantot maldinošus, krāpnieciskus vai mulsinošus paņēmienus, lai pārliecinātu patērētājus iegādāties viņu preces vai pakalpojumus. Valstu un to atbilstošo tiesību aktu piemēri ir: Barbadosa — Patērētāju aizsardzības likums; Austrālija — 1974. gada tirdzniecības prakses akts; un Eiropas Savienība — noteikumi par patērētāju aizsardzību pret negodīgu tirdzniecību. Amerikas Savienotajās Valstīs atsevišķi štati ir pieņēmuši tiesību aktus, kas risina jautājumus, kas saistīti ar negodīgu tirdzniecības praksi.
Lielākā daļa tiesību aktu, kas attiecas uz negodīgu tirdzniecības praksi, nosaka, ka ir nelikumīga tīša patērētāju maldināšana vai melošana, kā arī krāpnieciskas vai mulsinošas reklāmas izmantošana, mēģinot pārdot preces vai pakalpojumus. Konkrētāk, likumi bieži aizliedz reklāmu, kas var maldināt vai tieši maldināt patērētāju par preces izcelsmi, ražotāju vai sponsorēšanu. Piemēram, reklāma, kas liek domāt, ka produktu ir apstiprinājusi kāda cienījama persona vai organizācija, lai gan patiesībā tā nav, var būt negodīgas tirdzniecības prakses likuma pārkāpums.
Citi plaši izplatīti tiesību aktos noteikumi, kuru mērķis ir novērst negodīgas tirdzniecības praksi, ietver aizliegumus apgalvot, ka prece satur sastāvdaļas, kuru tā nesatur, vai ka produkts ir jauns, kad to lieto. Likumi arī nereti liedz reklamēt vienu preci, ja pārdevējs plāno patērētājam faktiski pārdot citu preci. Pretenzijas par iespēju laimēt balvu par preces vai pakalpojuma iegādi var arī tikt aizliegtas, ja vien pārdevējs faktiski neveic reklamēto balvu piešķiršanu.
Likumi, kas pieņemti, lai apkarotu negodīgas tirdzniecības praksi, var arī attiekties uz veidu, kādā pārdevējs var sazināties ar patērētājiem, mēģinot pārdot preces vai pakalpojumus. Daži tiesību akti aizliedz pārdevēju telemārketingu vai ierobežo laiku vai veidu, kādā telemārketingu var izmantot kā pārdošanas rīku. Pārdošanu no durvīm līdz durvīm var regulēt arī negodīgas tirdzniecības prakses tiesību akti. Gan telemārketingā, gan tirdzniecībā no durvīm līdz durvīm vairums likumu nosaka, ka pārdevējam ir jāidentificē, kas viņš vai viņa ir, un zvana vai apmeklējuma mērķi nekavējoties, sazinoties ar patērētāju.