Nodalījuma sindroms ir medicīnisks stāvoklis, ko izraisa spiediena palielināšanās kājās, rokās, rokās, pēdās vai sēžamvietā. Šīs stipri muskuļotās vietas ieskauj fascija, balstaudi, kas nav īpaši elastīgi. Ja šajos muskuļu un fasciju nodalījumos palielinās spiediens, tas var nogriezt nervus un pamatā esošās muskuļu šūnas, izraisot plašu audu nāvi un citas problēmas. Nodalījuma sindromam nepieciešama medicīniska ārstēšana; bez ārstēšanas pacients var zaudēt ekstremitāti vai piedzīvot neatgriezeniskus bojājumus.
Akūta nodalījuma sindroma gadījumā spiediens ir pieaudzis līdz bīstamam līmenim, un tas ir nekavējoties jāsamazina. Akūtu nodalījuma sindromu bieži ārstē ar ķirurģiskiem līdzekļiem; ķirurgs vienkārši pārgriezīs fasciju un muskuļus, lai ļautu spiedienam izkļūt, un pēc tam salabo vietu, tiklīdz ir novērsts spiediena palielināšanās cēlonis. Hronisks nodalījuma sindroms ir vieglāka forma, kas izplatīta sportistiem, un to var ārstēt ar diētu, atpūtu, medikamentiem un vingrojumu grafika izmaiņām.
Asiņošana muskuļos, smagi ievainojumi, saspiešanas traumas, augsts kompresijas līmenis, apdegumi un pārmērīga fiziskā slodze var izraisīt nodalījuma sindromu. Simptomi parasti ietver ārkārtīgi lielas sāpes kopā ar dedzinošu vai tirpšanas sajūtu, kā arī jutīguma un kustību zudumu. Personai ar nodalījuma sindromu var rasties mokošas sāpes muskuļos, kas šķiet pilnīgi nesamērīgas ar ievainojumu.
Jo ilgāk tiek pārtraukta asins piegāde nerviem un muskuļu audiem, jo bīstamākas var būt nodalījuma sindroma ilgtermiņa sekas. Gadījumā, ja ir aizdomas par akūtu nodalījuma sindromu, pacients steidzami jānogādā tuvākajā slimnīcā un jānoņem drēbes un citi sašaurinājumi ap vietu. Ja pacients valkā ģipsi vai breketes, medicīnas personālam tas būs jānoņem, lai novērstu problēmu.
Pacientiem ar hronisku nodalījuma sindromu jāievēro piesardzība, lai nodrošinātu, ka stāvoklis nepasliktinās. Ieteicams rūpīgi uzraudzīt ekstremitāti, kas ir pakļauta sāpēm, nejutīgumam un tirpšanai, un konsultēties ar ārstu, ja problēma pasliktinās. Hronisku nodalījuma sindromu parasti ārstē ar pretiekaisuma līdzekļiem un ieplānotu atpūtu, lai netiktu pieļauts, ka tas attīstās par pilnu akūtu nodalījuma sindromu.