TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir noguldījumu garantija?

Īsā atbilde

Noguldījumu garantija ir valsts nodrošināta sistēma, kas izmaksā noguldītājam viņa naudu, ja banka vai krājaizdevu sabiedrība nespēj to atdot. Eiropas Savienībā garantētās atlīdzības apmērs ir vienots un attiecas uz katra noguldītāja noguldījumiem vienā iestādē.

Sistēmas pamatā ir noguldījumu garantiju fonds, ko veido pašu banku un krājaizdevu sabiedrību regulāras iemaksas, nevis valsts budžeta līdzekļi. Latvijā fondu pārvalda Latvijas Banka, kas pēc finanšu tirgus uzraudzības funkciju pārņemšanas atbild arī par garantētās atlīdzības izmaksas organizēšanu. Ja iestādei konstatē noguldījumu nepieejamību, atlīdzības izmaksa sākas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un noguldītājam parasti nav jāraksta īpašs iesniegums, jo izmaksu organizē pēc iestādes uzskaites datiem.

Garantija attiecas uz fizisko un juridisko personu noguldījumiem, tostarp norēķinu kontu atlikumiem, termiņnoguldījumiem un krājkontiem. Limitu rēķina uz vienu noguldītāju vienā iestādē, saskaitot visus viņa kontus, un procentus pievieno līdz noguldījumu nepieejamības dienai. Kopīgam kontam katra līdzīpašnieka daļu vērtē atsevišķi. Konkrēto garantētās atlīdzības apmēru un izmaksas termiņu nosaka Noguldījumu garantiju likums, un spēkā esošos skaitļus vienmēr var atrast Latvijas Bankas tīmekļvietnē.

Uzmanību prasa viens apstāklis, ko daudzi nezina: limits attiecas uz iestādi, nevis uz zīmolu vai kontu skaitu. Ja vienā bankā jums ir norēķinu konts, krājkonts un termiņnoguldījums, tos visus saskaita kopā. Un otrādi, ja divas šķietami dažādas tirdzniecības markas pieder vienai licencētai kredītiestādei, arī tās skaita kā vienu iestādi. Bankas filiāle, kas darbojas ar citas dalībvalsts licenci, ir pakļauta savas mītnes valsts garantiju sistēmai, tāpēc pirms lielākas summas novietošanas ir vērts pārbaudīt, kura valsts sistēma to sedz.

Atsevišķos gadījumos likums paredz paaugstinātu, uz ierobežotu laiku spēkā esošu aizsardzību, piemēram, naudai, kas saņemta no mājokļa pārdošanas vai kā atlīdzība, taču tā darbojas tikai noteiktu mēnešu skaitu pēc ieskaitīšanas. Savukārt garantija neattiecas uz ieguldījumiem vērtspapīros, ieguldījumu fondu daļām, dzīvības apdrošināšanas uzkrājumiem, kriptoaktīviem un naudu elektroniskās naudas iestādēs vai maksājumu iestādēs, kas nav bankas. Šīm jomām ir atsevišķas, citādi veidotas aizsardzības shēmas ar citiem nosacījumiem.

Praktiskais secinājums ir vienkāršs. Aizsardzība darbojas uz katru iestādi atsevišķi, tāpēc lielāku uzkrājumu ir vērts sadalīt starp vairākām iestādēm. Pārliecinieties, ka izvēlētais pakalpojumu sniedzējs tiešām ir licencēta kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība, nevis, piemēram, aizdevumu platforma, kurai garantiju sistēma nav piemērojama. Licencēto iestāžu sarakstu publicē Latvijas Banka, un tā pārbaude aizņem dažas minūtes. Augsta solītā likme, kas krasi atšķiras no tirgus, gandrīz vienmēr nozīmē, ka produkts ir ieguldījums, nevis noguldījums.

Kas notiek, ja banka pārtrauc darbību

Uzraudzības iestāde konstatē noguldījumu nepieejamību un izraugās kredītiestādi, ar kuras starpniecību notiek izmaksa. Noguldītājam parasti jāierodas ar personu apliecinošu dokumentu vai jāizmanto norādītais attālinātais risinājums. Informāciju par izmaksas vietu un kārtību publicē Latvijas Banka un plašsaziņas līdzekļi.

Tiesības uz atlīdzību nezūd uzreiz pēc izmaksas perioda beigām, jo likums nosaka ilgāku prasījuma termiņu. Daļa, kas pārsniedz garantēto apmēru, kļūst par prasījumu pret maksātnespējīgo iestādi un tiek apmierināta vispārējā kārtībā, ja mantas pietiek.

Kredīts šajā brīdī nepazūd. Ja jums tajā pašā bankā ir aizdevums, saistības paliek spēkā un pāriet pie tā, kurš pārņem prasījumus.

Ar ko to bieži jauc

Noguldījumu garantija nav apdrošināšana pret ieguldījumu vērtības kritumu. Ja nauda ieguldīta fondā vai akcijās, tirgus zaudējumus neatlīdzina neviens.

Tā nav arī garantija pret krāpniecību vai pret to, ka pats noguldītājs pārskaita naudu krāpniekiem. Šādos gadījumos nekavējoties jāzvana savai bankai, lai mēģinātu apturēt maksājumu, un jāvēršas Valsts policijā.

Ieguldītāju aizsardzības sistēma, kas attiecas uz vērtspapīru kontiem, ir cita shēma ar citu apmēru un citiem nosacījumiem. Tā sedz gadījumus, kad ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nespēj atdot klientam piederošos finanšu instrumentus, nevis to, ka šo instrumentu cena ir kritusi.

Avoti