Noteiktus vai nenoteiktus artikulus bieži novieto pirms lietvārda vai lietvārda frāzes, lai norādītu uz šī lietvārda vispārīgu gadījumu. Tomēr daudziem lietvārdiem raksti nav nepieciešami. Angļu valodā nulles raksts apzīmē artikula trūkumu pirms lietvārda vai lietvārda frāzes. Neskaitāmiem lietvārdiem, īpašvārdiem un abstrakcijas, kā arī daudzām vietām un daudzskaitļiem nav artikulu.
Angļu valodā ir tikai trīs raksti: “an”, “a” un “the”. Vārdi “an” un “a” apzīmē vispārīgu vienskaitļa, saskaitāmu lietvārdu, savukārt “the” parasti apzīmē konkrētu vienskaitļa vai daudzskaitļa skaitāmu lietvārdu. Skaitāms lietvārds ir vienkārši lietvārds, kuram var būt skaitlis. Piemēram, var būt pieci koki, bet ne pieci koki. Vārds “gaiss” ir neskaitāms lietvārds, kas nozīmē, ka tas ir vispārīga vai nemateriāla objekta pamatnosacījums. Neskaitāmi lietvārdi un daudzskaitļa skaitāmi lietvārdi ir daži no visizplatītākajiem lietvārdiem, kuriem nav artikulu.
Piemēram, teikumā “Nirējam ir gaiss” ir lietvārdi “gaiss” un “nirējs”. Vārds “nirējs” ir saskaitāms lietvārds un attiecas uz konkrētu personu, tāpēc tiek pieņemts noteiktais artikuls “the”; “gaiss” nav saskaitāms, un tam ir arī nulles raksts. Un otrādi, teikumā “Tas ir koks” ir vienskaitļa skaitāms lietvārds “koks”, un tāpēc tam ir jābūt artikulam. Mainot teikumu uz daudzskaitļa skaitli, rodas “tie ir koki” un raksts ir nulle. Tomēr, ja runātājs runā par nozīmīgu koku kopu, noteiktais artikuls paliek daudzskaitlī: “Tie ir koki.”
Citiem lietvārdiem atkarībā no izvēles var būt nulles artikuls vai noteikts artikuls. Piemēram, oficiālajos nosaukumos var būt un var nebūt raksts. Sakot: “Viņš ir uzņēmuma izpilddirektors” un “Viņš ir uzņēmuma izpilddirektors” ir gramatiski pareizi.
No otras puses, dažiem abstraktiem lietvārdiem var būt nepieciešami raksti, ja tie tiek lietoti konkrētā gadījumā. Piemēram, “Mīlestība ir nepastāvīga” raksts nav nepieciešams, jo šajā teikumā mīlestības jēdziens tiek runāts vispārīgi. Tomēr, sakot: “Sievietes mīlestība ir nepastāvīga”, tiek sniegts konkrēts konteksts attiecīgajai mīlestībai, un tāpēc tam ir nepieciešams raksts.
Dažiem saskaitāmiem lietvārdiem var būt arī nulles raksts, ja tie tiek izmantoti funkcijai, ar kuru tie parasti tiek saistīti. Piemēram, sakot: “Viņa gulēja gultā”, noteiktais artikuls “the” nav vajadzīgs. Tomēr, lai teiktu: “Viņa sēdēja uz gultas”, ir nepieciešams raksts. Līdzīgi, sakot: “Viņš ir cietumā”, raksts ir nulle, bet “Es devos uz cietumu pusdienot” ir vajadzīgs raksts, jo cietums parasti nav vieta, kur cilvēki dodas ēst. Tomēr tikai daži lietvārdi ievēro šo noteikumu, un lielākajai daļai joprojām ir nepieciešams raksts neatkarīgi no to lietojuma.