Objektīvs vietniekvārds ir vārds, kas aizstāj lietvārdu un kalpo kā objekts noteiktā teikumā. Šie vietniekvārdi visbiežāk tiek atrasti aiz teikuma galvenā darbības vārda, bet dažreiz tos var atrast arī citās vietās. Tos var identificēt pēc to izvietojuma teikumā, taču daudzus var identificēt pēc to unikālās rakstības.
Vietniekvārdi var būt teikuma priekšmets vai objekts vai parādīt īpašumtiesības. Objektīvs vietniekvārds ir tāds, kas tieši vai netieši kalpo kā objekts. Citiem vārdiem sakot, objektīvs vietniekvārds ir tas, ar ko notiek teikuma galvenā darbība vai darbības vārds vai kas gūst labumu. Piemēram, teikumā “Viņš viņai to iedeva” gan “tas”, gan “viņa” ir objektīvi vietniekvārdi. “Tā” kalpo kā tiešais objekts un “viņa” kā netiešais objekts.
Daži vietniekvārdi, piemēram, “šis” vai “tas”, saglabā to pašu pareizrakstību neatkarīgi no tā, vai tie ir teikuma priekšmets vai objekts. No otras puses, lielākā daļa personīgo vietniekvārdu maina pareizrakstību atkarībā no to funkcijas. Es, viņa, viņš, mēs un viņi ir attiecīgi Es, viņa, viņš, mēs un viņi objektīvās versijas. Personiskais vietniekvārds “tu” nemaina tā pareizrakstību. Prasojošais vietniekvārds “kurš” tomēr kļūst par “kam”, kad tas ir teikuma objekts.
Bieži vien vietniekvārda izvietojums teikumā var norādīt, vai tam jābūt objektīvam vietniekvārdam. Piemēram, teikumā “Es atdevu to grāmatu” pirmās personas vietniekvārds “I” ir norādīts kā subjekts ne tikai tā pareizrakstības dēļ, bet arī tāpēc, ka tas atrodas teikuma sākumā. Tomēr grāmatā “Klēra man iedeva to grāmatu” pirmās personas vietniekvārds “es” atrodas aiz teikuma galvenā darbības vārda, norādot, ka tas ir objekts.
Tomēr izvietojums ne vienmēr ir rādītājs. Teikumā “Kam tas pieder?” objektīvais vietniekvārds tiek izmantots, nevis subjektīvs, neskatoties uz to, ka teikumu sāk jautājošais vietniekvārds “kurš”. To izraisa priekšvārds “uz”. Priekšvārdi parasti tiek savienoti pārī ar objektiem un tādējādi ar objektīviem vietniekvārdiem. Šo teikumu var pārfrāzēt, lai teiktu: “kam tas pieder?” Abos gadījumos teikuma priekšmets ir “tas”, nevis “kurš”.
Teikumu var uzrakstīt arī šādi: “Kam tas pieder?” Šajā gadījumā “kurš” ir teikuma priekšmets. Tas vairs nav savienots pārī ar prievārdu, bet gan ar galveno darbības vārdu “dara”.