Bioloģiskās olas ir olas, ko ražo vistas, kuras baro ar īpašu bioloģisko barību. Bioloģiskās definīcija ir atkarīga no aģentūras, kas to definē, un dažādās vietās tas var atšķirties. Var teikt, ka lielākā daļa bioloģisko olu parasti nāk no vistām, kurām netiek doti hormoni, tās regulāri nesaņem profilaktiskas antibiotikas (lai novērstu infekciju) un ēd bioloģiski audzētu barību. Tas nozīmē, ka barība, ko viņi ēd, parasti netiek apstrādāta ar ķīmiskiem pesticīdiem vai mēslošanas līdzekļiem.
Var būt arī citas prasības, lai olas uzskatītu par bioloģiskām. Daudzas bioloģiski dētas olas nāk arī no vistām, kuras nav ierobežotas nelielā būrī. Šīs cāļus sauc par brīvu turēšanu, un tām ir atļauts klīst, un tām katru dienu var piekļūt ārā. Tomēr brīvās turēšanas vistas ne vienmēr ražo bioloģiskās olas. Tomēr tie noteikti ir gan brīvās turēšanas, gan bioloģisko olu tirgus, un abām kvalifikācijām atbilstošu cāļu audzēšanas prakse strauji pieaug.
Pircēji pārtikas preču veikalā pamanīs paaugstinātu cenu bioloģiskajām olām un pat tām, kas tikko marķētas brīvā turēšanā. Tas ir tāpēc, ka vistas, kuras netiek barotas ar hormoniem, dabiski ražos mazāk olu, un brīvi turētas vistas var dēt dažas olas uz zemes, kuras dažās valstīs var netikt legāli pārdotas. Turklāt brīvās turēšanas cāļiem, kas dažās valstīs var būt daļa no bioloģiskās definīcijas, ir nepieciešams vairāk vietas, lai izmitinātu mazāk dzīvnieku. Tādējādi olu ražošana parasti ir zemāka un vienādojumā iekļauta arī bioloģiskās barības faktoru cena, jo tā ir dārgāka nekā bioloģiskās lauksaimniecības standartiem neatbilstoša izaudzētā barība.
Tie, kas ir bioloģisko audzēšanas metožu piekritēji, uzskata, ka neliels cenas pieaugums ir tā vērts, lai iegūtu bioloģiskās olas. Piemēram, daudzi apgalvo, ka, tā kā bioloģiskās cāļus var pilnībā barot ar graudiem, lai gan tas ne vienmēr notiek, tās ražo mazāk tauku olas un dzelzs daudzums bioloģiski ražotu olu olu dzeltenumos var būt lielāks. Otrs plaši izplatīts arguments ir tāds, ka bioloģiskajās olās trūkst dažu ķīmisko vielu, kas atrodas citos veidos ražotās olās, un ka nav iespējams novērtēt pesticīdu, hormonu un antibiotiku atlieku regulāras lietošanas radīto kaitējumu. Turklāt, kad brīvās turēšanas slāņi ražo šīs olas, daudzi apgalvo, ka šādi dzīvnieki tiek audzēti pilnīgi bez nežēlības.
Šim pēdējam punktam nepiekrīt dzīvnieku tiesību aktīvisti, piemēram, tie, kas pieder organizācijai People for Ethical Treatment of Animals (PETA). PETA apgalvo, ka bioloģiskā lopkopība var nenodrošināt audzēšanu bez nežēlības, it īpaši ASV, un ka pat brīvās turēšanas olas var nenozīmēt, ka vistas pasaulē klīst bez aprūpes. Tādas organizācijas kā PETA uzskata, ka šīs etiķetes atstāj pārāk daudz nepilnību, kuras joprojām var ļaunprātīgi izmantot dzīvnieku audzētāji, un tās liek patērētājiem domāt, ka viņi neatbalsta nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, lai gan tas, iespējams, tā nav.