Origanum augu ģintī ir aptuveni trīs desmiti aromātisko augu sugu. Augi, kas pazīstami arī kā oregano vai majorāns, kopš seniem laikiem ir plaši izmantoti to aromātisko, garšas un ārstniecisko īpašību dēļ. Faktiski visas šo augu daļas var izmantot kā augu izcelsmes līdzekļus dažādiem apstākļiem.
Senie grieķi un romieši slavēja oregano par tā ieguvumiem veselībai un ārstnieciskajām īpašībām, izmantojot tā lapu sautējošas kompreses, lai ārstētu sāpīgus muskuļus. Senie ēģiptieši uzskatīja Origanum sugu par svētu un pat ietina to vainagos, ko valkāja rituālu laikā. Ķīnā eļļu izmantoja drudža, vemšanas, caurejas, dzeltes un niezošu ādas slimību ārstēšanai.
Oregano eļļa jeb Origanum eļļa ir dabiska viela, kas iegūta no savvaļas oregano augiem. Parasti gaiši dzelteno eļļu destilē ar tvaiku no svaigām vai žāvētām lapām. Tā kā eļļa satur pretvīrusu, antibakteriālas un pretsēnīšu īpašības, tā sniedz daudz priekšrocību cilvēku veselībai. Lai gan ir daudz oregano šķirņu, tikai dažas sugas ir piemērotas ēteriskās eļļas pagatavošanai.
Populārākās Origanum sugas ir saldais majorāns (O. marjorana), savvaļas majorāns (O. vulgare), podu majorāns (O. onites) un Sīrijas oregano (O. syriacum). Saldo majorānu parasti audzē dārzos, un tas ir populārs ar savu silto garšvielu aromātu, kas atgādina muskatriekstu. Šo šķirni visbiežāk izmanto kulinārijā kā garšvielu dažādiem ēdieniem, īpaši gaļai. Šīs sugas smaržīgās eļļas parasti atrodamas smaržās vai odekolonos, kā arī ziepēs.
Ēdienu gatavošanai var izmantot arī savvaļas majorānu jeb parasto oregano, taču tieši šo šķirni visbiežāk izmanto ārstniecības augu izcelsmes Origanum eļļas pagatavošanai. Pot majorāns dažkārt tiek izmantots ēteriskās eļļas pagatavošanai, ko izmanto kā fungicīdu vai dezinfekcijas līdzekli. Sīrijas oregano, kas pazīstams arī kā Bībeles izops, zari, kas tiek uzskatīti par patieso Bībeles izopu, tiek izmantoti attīrīšanas rituālos.
Origanum eļļu var izmantot daudziem mājas aizsardzības līdzekļiem. Lietojot iekšķīgi, tas ir dabisks līdzeklis pret saaukstēšanos un ir noderīgs, lai ārstētu elpošanas problēmas, kas saistītas ar astmu, bronhītu, klepu utt. Izplatīts līdzeklis ietver trīs pilienus eļļas pievienošanu glāzei sulas katru dienu, dzerot to apmēram piecas dienas. Oregano eļļu var lietot arī kuņģa-zarnu trakta traucējumu un menstruāciju traucējumu ārstēšanai, sajaucot divus vai trīs pilienus glāzē piena vai sulas.
Eļļu var uzklāt tieši uz ādas, lai ārstētu niezi no kukaiņu kodumiem vai dzēlieniem, kā arī kairinošas ādas infekcijas, bet tikai tad, ja tā ir atšķaidīta. Turklāt ir zināms, ka eļļa samazina sāpes un iekaisumu, un tā ir noderīga galvassāpju, reimatisma vai citu sāpīgu stāvokļu ārstēšanā. To var izmantot arī parazītu iznīcināšanai.
Origanum eļļu var atrast gandrīz jebkurā dabas veselības veikalā. Tomēr ne visi šie produkti ir vienādi atkarībā no karvakrola un timola – divu galveno eļļas sastāvdaļu – līmeņa. Viena no vissvarīgākajām lietām, kas jāpievērš uzmanība, ir katras no tām daudzums, jo primārajai sastāvdaļai jābūt karvakrolam, nevis timolam. Turklāt, lai iegūtu labākos rezultātus, oregano eļļai jābūt pilnīgi dabiskai un ar tvaiku destilētai.
Patērētājiem ir jāpārbauda arī produkta etiķete, lai noskaidrotu, vai tas ir sertificēts saskaņā ar GMP (labas ražošanas prakse) vai ir bioloģiski audzēts. Vienmēr izmantojiet Origanum eļļu paredzētajam mērķim un rūpīgi ievērojiet etiķetes norādījumus. Oregano eļļu nekad nedrīkst lietot neatšķaidītu. Dažos gadījumos eļļa var izraisīt ādas kairinājumu, apsārtumu un dedzināšanu. Tomēr kopumā ēteriskā eļļa tiek uzskatīta par drošu.