Paragoge ir burta vai zilbes pievienošana vārda beigām. Vārds cēlies no grieķu valodas para, kas nozīmē ārpus, un goge, kas nozīmē nest. Šo terminu parasti lieto dažāda veida patskaņu vai līdzskaņu papildinājumiem, kas nav īstie sufiksi, bet gan parasti dekoratīvi papildinājumi, kuru mērķis ir pievienot uzsvaru, bet kas nemaina vārda kopējo nozīmi.
Daži eksperti dažus paragožu veidus skaidro kā vārda izmaiņas “nativizācijas” dēļ. Dažas no šīm izmaiņām rodas, tulkojot vārdu starp dažādām valodām. Vārds, kas vienā valodā beidzas ar vienkāršu līdzskaņu, citās valodās var saņemt papildu patskaņi, dažreiz lai norādītu uz dzimumu, pievienotu uzsvaru vai vienkārši saskaņotu vārda uzbūvi ar esošo leksiku.
Citi eksperti paragožu definē kā īpašu metaplazmas veidu. Šis vārds parasti attiecas uz vārdu izmaiņām. Dažās definīcijās šīs izmaiņas tiek veiktas, lai palīdzētu vārdam labāk iekļauties konkrētas valodas plūsmā. Dažos gadījumos paragoge var palīdzēt vārdam atbilst dzejoļa vai cita veida literāras konstrukcijas mēram. Citos gadījumos paragoge var būt resurss, lai padarītu vārdus pareizus valodā, kurā ir noteiktas patskaņu un līdzskaņu formas. Šāda veida vispārīgas vārdu izmaiņas ir piemērs tam, kā valoda ir dinamiska un mainās laika gaitā, kur parastais lietojums parasti nosaka pareizību valodu kopienā neatkarīgi no tehniskās gramatikas un noteikumiem.
Viens paragoga piemērs angļu valodā ir tendence vārdiem pievienot papildu līdzskaņus. Piemēram, burtu pievienošana vārdam “starp” iegūtajam vārdam “starp” būtiski nemaina šī vārda nozīmi. Tas palīdz pielāgot vārdu noteiktam leksikas un valodas stilam. Dzejnieki un rakstnieki ir izstrādājuši daudzus citus šāda veida vārdu maiņas piemērus, galvenokārt, lai uzlabotu valodas skanējumu vai izrunātu vārdu, lai tas piesaistītu konkrētu auditoriju.
Aplūkojot dažādus paragožu veidus, lingvistiķi palīdz saprast, kā valoda tiek lietota noteiktā laikmetā vai sabiedrībā. Šīs izmaiņas, neatkarīgi no tā, vai tās ir ornamentālas vai funkcionālas, atklāj vairāk par to, kā laika gaitā mainās valodas dinamika. Mācīšanās par šīm izmaiņām var būt noderīga arī dzejniekiem un rakstniekiem kā māksliniekiem.