Pārtikas trūkums ir situācija, kad cilvēki nevar konsekventi apmierināt savas uztura vajadzības. Tas var būt no situācijām, kurās cilvēkiem periodiski rodas problēmas ar piekļuvi pārtikai, līdz badam, kad cilvēki jebkurā laikā vienkārši nevar iegūt pārtiku. Pasaules mērogā nekonsekventa piekļuve pārtikai rada nopietnas bažas gan politiski, gan vides, gan sociāli, gan ētiski. Ir ieviestas vairākas programmas, lai cīnītos pret badu un mazinātu pārtikas trūkumu.
Vairākas lietas var izraisīt pārtikas trūkumu. Viens vienkāršs iemesls ir ekonomiskās pieejamības trūkums. Cilvēki, kuriem nav naudas, nevar atļauties iegādāties pārtiku vai nevar atļauties izdarīt pareizu uztura izvēli, jo viņiem trūkst līdzekļu, lai pieņemtu labus pirkuma lēmumus. Dažas programmas, kas saistītas ar pārtikas nodrošinājuma jautājumiem, nodrošina piekļuvi pārtikai, izmantojot pārtikas talonus, pārtikas bankas un citus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt izsalkušos cilvēkus ar barojošu pārtiku.
Pārtikas nedrošība var būt saistīta arī ar tādiem jautājumiem kā klimata pārmaiņas, kas var būtiski ietekmēt ražu, kā arī politiskie vai sociālie nemieri. Ja valstī valda satricinājumi, pārtikas piegādes var aizkavēties, izraisot nespēju piekļūt pārtikai par jebkuru cenu, kā arī lauksaimniekiem var rasties grūtības dabūt ražu zemē. Kari var izraisīt arī labības un lauksaimniecības zemes iznīcināšanu, atstājot badu. Pārtikas un ēšanas kultūras vērtības var būt saistītas arī ar pārtikas nodrošinājumu. Piemēram, dažās kultūrās zemāka ranga mājsaimniecības locekļi ēd pēdējie, un viņiem var nebūt pieejamas maltītes barojošākas sastāvdaļas.
Dažās valstīs ir ieviesti drošības tīkli, kas paredzēti, lai palīdzētu cilvēkiem pārtikas trūkuma periodos. Tomēr pat šajās valstīs bads un nepietiekams uzturs ir pastāvīgas problēmas. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības departaments 2008. gadā atzīmēja, ka aptuveni 15% amerikāņu mājsaimniecību kādā brīdī gada laikā saskārās ar pārtikas trūkumu. Valsts palīdzība un pabalsti nenāk uzreiz, un periodos, kad cilvēkiem ir problēmas ar pārtikas saņemšanu, starp problēmas rašanos un palīdzības sniegšanu var būt aizkavēšanās.
Sociālā ziņā pārtikas trūkums ir problēma, jo tā var izraisīt nemierus ar pārtiku, pārtikas cenu pieaugumu, reaģējot uz konkurenci, kas izraisa nemierus, un citus sociālās un politiskās nestabilitātes cēloņus. Tā ir arī vides problēma, jo pastāv cieša saikne starp pārtikas ražošanu un vides veselību. Pastāv arī ētiskas bažas; daudzi cilvēki uzskata, ka citiem cilvēkiem nevajadzētu ļaut badoties un ka cilvēkiem un valdībām, kas spēj mazināt badu, ir pienākums rīkoties.