Lai gan centienus uz visiem laikiem atrisināt badu pasaulē var uzskatīt par īstu sapni, ir lietas, ko indivīdi un valdības var darīt, lai risinātu pašreizējo pasaules bada problēmu. Tā kā pasaulē ir ierobežots lauksaimniecībā izmantojamas zemes daudzums un šķietami bezgalīgs jauns iedzīvotāju daudzums, kam vajadzēs ēst, pasaules bada atrisināšana bieži šķiet nepārvarams izaicinājums. Tomēr jaunas pārtikas tehnoloģijas un politiskā klimata uzlabojumi var ievērojami palīdzēt izbeigt masveida badu un badu.
Viens no veidiem, kā novērst badu pasaulē, būtu izstrādāt jaunus pārtikas audzēšanas veidus pasaules mērogā. Mūsdienās daudzi cilvēki dzīvo apgabalos pasaulē, kas nekad nav spējuši saražot pietiekami daudz pārtikas kultūraugu vai ir gandrīz neiespējami apūdeņot. Daļa aramzemes joprojām netiek izmantota, jo tā atrodas negodīgu valdību kontrolē vai pašlaik ir pārāk nepieejama lauksaimniecībai. Izstrādājot jaunas metodes, lai maksimāli palielinātu labības augšanu standartiem neatbilstošā zemē, iedzīvotāji var izaudzēt pietiekami daudz pārtikas, lai apmierinātu savas vajadzības.
Vēl viens veids, kā atrisināt badu pasaulē, būtu pārtikas izplatīšanas infrastruktūras uzlabošana. Vairākās pirmās pasaules valstīs ir milzīgs pamatkultūru un graudu, īpaši kviešu, rīsu un kukurūzas, pārpalikums. Šie krājumi tiek regulāri papildināti, izmantojot subsidētu lauksaimniecību. Problēma ir tā, ka nabadzīgākās valstis, kuras varētu gūt labumu no šiem pārpalikumiem, bieži vien kontrolē naidīgas valdības, kuras vai nu atsakās no pārtikas piedāvājumiem, vai būtībā tur pārtikas ķīlniekus svarīgos izplatīšanas punktos.
Ja palīdzības aģentūrām un valdības dienestiem būtu labāki līdzekļi pareizai pārtikas sadalei, pārtikas pārpalikuma piegāde uz bada skartajiem apgabaliem palīdzētu atrisināt pasaules bada problēmu. Nabadzīgāko valstu iedzīvotāju mudināšana tuvoties ilgtspējīgiem pārtikas avotiem arī atrisinātu badu pasaulē, taču tas ir izrādījies sarežģīti socioloģisku, reliģisku un loģistikas iemeslu dēļ.
Jaunu lauksaimniecības tehnoloģiju izveide varētu arī palīdzēt atrisināt pasaules badu. Ja pārtiku var audzēt, piemēram, lielās hidroponiskās fermās, tradicionālās augsnes fermas noslogotu mazāk. Nabadzīgāko valstu lauksaimniekus varētu apmācīt veikt kultūru rotāciju, lai saglabātu augsni veselīgāku sezonu pēc sezonas. Labākas sēklas ar lielāku ražu vai izturību pret kukaiņu vai laikapstākļu bojājumiem varētu palīdzēt lauksaimniekiem izaudzēt vairāk izmantojamu kultūru tādā pašā aramzemes daudzumā. Atjaunots uzsvars uz lauksaimniecību kā karjeru varētu arī mudināt vairāk jauniešu dibināt savu saimniecību un ražot vairāk pārtikas citiem.
Bada problēma pasaulē vienmēr paliks tik ilgi, kamēr pasaules iedzīvotāju skaits joprojām būs ievērojami lielāks par pārtikas daudzumu, ko lauksaimnieki spēj saražot. Liela mēroga centieni kontrolēt iedzīvotāju skaita pieaugumu ir izrādījušies ārkārtīgi nepopulāri un gandrīz neiespējami īstenot. Daudzas organizācijas, piemēram, UNICEF, ir veltījušas sevi bada un bada izskaušanai pasaulē, taču vienīgais veids, kā pastāvīgi likvidēt badu, būtu tūkstošiem lauksaimniecības ekspertu vienoti centieni un ievērojamas naudas summas un materiālais atbalsts no simtiem pasaules līderu.