Pasaules lasītprasmes rādītāji ievērojami atšķiras atkarībā no valsts un vārda “rakstītprasme” definīcijas. Nav universālas lasītprasmes definīcijas, taču visizplatītākā ir spēja lasīt un rakstīt noteiktā vecumā. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) datiem ar šo definīciju vairs nepietiek. Tam vajadzētu nozīmēt arī spēju sazināties, saprast, aprēķināt un izmantot drukātus un rakstiskus materiālus, kas atrodami ikdienas dzīvē. Tas ietver arī indivīdu spēju sasniegt mērķus un sasniegt savu potenciālu, attīstot savas zināšanas un pilnībā iesaistoties sabiedrībā.
Ir grūtības ziņot par pasaules lasītprasmes rādītājiem, jo statistika ir pašu sagatavota, un to nepārbauda objektīva iestāde. 2011. gadā visā pasaulē ir sastopami gandrīz 800 miljoni analfabētu pieaugušo tādās valstīs kā Bangladeša, Ķīna, Etiopija, Indija un Ēģipte. No tām divas trešdaļas ir sievietes. Zemākie lasītprasmes rādītāji ir arābu valstīs, Dienvidāzijā un Rietumāzijā, kā arī Subsahāras Āfrikā. Šajos reģionos puse sieviešu un viena trešdaļa vīriešu ir analfabēti.
Daudzos bagātākos reģionos, tostarp Ziemeļamerikā, Eiropā un Austrālijā, lasītprasmes statistika vairs netiek apkopota, jo lasītprasme tiek uzskatīta par pašsaprotamu un tiek pieņemts, ka statistika ir 95% un vairāk. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) statistiku visā pasaulē ir četri miljardi lasītprasmi. Tas nozīmē, ka gandrīz katram piektajam cilvēkam trūkst lasītprasmes. Gandrīz 35 valstīs lasītprasmes līmenis ir mazāks par 50%.
Pasaules lasītprasme tiek uzskatīta par būtisku līdzekli cīņā pret nabadzību un sociālo diskrimināciju. Ir konstatēts, ka zems lasītprasmes līmenis ietekmē valsts ekonomisko attīstību. 2000. gadā mērķis padarīt pasauli izglītotāku iedvesmoja dažādas valdības sadarboties ar ANO, lai strādātu pie izglītības visiem un izvirzītu attīstības mērķus. Tā pasludināja desmitgadi par gadu, kas veltīta rakstpratībai un izglītībai pastāvīgai attīstībai.
Katru gadu Starptautiskajā rakstpratības dienā, ko UNESCO pieņēma 1965. gadā, pasaules lasītprasme ir īpaši svarīga. Katru 8. septembri tiek pievērsta uzmanība tam, lai atrastu veidu, kā sniegt lasītprasmi tiem, kam tās joprojām trūkst. Viens no iniciatīvu veidiem, kas ir radījušas pārmaiņas, ir Globālais lasītprasmes projekts, kura programmas ir Āfrikā, Indijā un Karību jūras reģionā. Grāmatu dāvināšana šo apgabalu skolām nozīmē, ka bērniem ir lielāka piekļuve informācijai un materiāliem. Kopš 2011. gada daudzas valstis ir panākušas progresu, un 50 gadu laikā pasaules lasītprasmes rādītāji ir uzlabojušies par 30%.