Pasaules mantojuma vieta ir kultūras vai dabas objekts, piemineklis, pilsēta vai ģeogrāfisks biotops, kas tiek uzskatīts par neaizvietojamu un apdraudētu un tādējādi ir pelnījis ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) aizsardzību un saglabāšanu. UNESCO uzskata, ka daudzas kultūras un dabas vietas sniedz neizmērojamus labumus cilvēcei, un tās ir jāaizsargā un jāuztur par katru cenu. Šīs vērtīgās īpašības, gan cilvēka radītas, gan dabiski sastopamas, saskaras ar novecošanas, modernizācijas, globalizācijas vai cilvēka postījumiem, ko izraisa industrializācija vai karš.
Daudzas valstis nespēj aizsargāt vai uzturēt Pasaules mantojuma vietu daudzu iemeslu dēļ. Vai nu nav sabiedrības vai valdības stimula noteikt saglabāšanu par prioritāti, vai arī nav pieejami atbilstoši finanšu resursi. Kari var sabojāt šīs teritorijas neatgriezeniski, kā arī paplašināšanās vai kultūras pārmaiņas.
Pasaules mantojuma vietas var būt apdraudētas, jo valstij nav tehniskās vai zinātniskās pieredzes, lai glābtu vēsturisku ēku vai aizsargātu konkrētu biotopu, kurā mīt apdraudētas sugas. UNESCO klasificēs vietu šādā veidā, lai palīdzētu nodrošināt finansējumu, palielināt sabiedrības informētību visā pasaulē un zināšanas, kas nepieciešamas vietas saglabāšanai. 1972. gadā UNESCO sarīkoja Konvenciju par Pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, kurā tika noteikti kritēriji Pasaules mantojuma vietas nosaukšanai, kā arī tās mērķi palīdzēt valstīm saglabāt šīs vietas.
UNESCO to, ko tā uzskata par Pasaules mantojuma vietu, sadala divās kategorijās: kultūras mantojums un dabas mantojums. Kultūras mantojumā ietilpst pieminekļi, kas ietver arhitektūras vietas, alu mājokļus un citas arheoloģiskas struktūras. Līdzās pieminekļiem kultūras mantojumā ietilpst ēku grupas vai veselas pilsētas. Tiem jābūt ar vēsturisku vērtību un estētiski unikāliem un/vai skaistiem. Dabas mantojums ietver dabas objektus, kas ir unikāli un/vai zinātniski nozīmīgi, kā arī ģeogrāfiskus objektus, kas ir biotopi, kuros dzīvo sugas, kuras var būt apdraudētas, vai dabas vietas, kuras citur nav sastopamas.
UNESCO programmu finansējums galvenokārt tiek nodrošināts no dalībvalstu iekasētajām nodevām papildus publikāciju pārdošanai un ziedojumiem. Viņu programmas izglīto valstis, kā identificēt, novērtēt un izveidot programmas, lai veicinātu saglabāšanu un saglabāšanu. Tas arī uztur apdraudēto pasaules mantojuma sarakstu, kurā ir iekļautas visas vietas pa valstīm.
Sarakstā iekļauts Austrālijas Lielais Barjerrifs; Zalcburgas vēsturiskais centrs, Angkora, Kambodža; Wood Buffalo nacionālais parks, Kanāda; Lielais Ķīnas mūris; Dubrovnikas vecpilsēta, Horvātija un Galapagu salas, Ekvadora. Sarakstā ir simtiem citu vietu, kas ir iekļautas Pasaules mantojuma sarakstā, un katru gadu tiek turpināts papildinājums.