Kas ir pašpsiholoģija?

Pašpsiholoģija atzīst gan sevis elementus, gan dažas Zigmunda Freida ieviestās psihodinamiskās teorijas daļas. Psihodinamiskā teorija iezīmē dziņas, konfliktus un kompleksus. Tomēr ne visi šīs teorijas elementi tika iekļauti Kohuta sistēmā.

Kohuts sadalīja sevi četrās galvenajās sastāvdaļās: saliedētajā, grandiozajā, kodolā un virtuālajā es. Katrs indivīds piedzimst ar kodolu, savukārt virtuālais es ir bērna tēls savu vecāku prātos. Kodolenerģijas un virtuālā kombinācija noved pie saliedētā “es”. Grandiozais es no zīdaiņa stāstījuma viedokļa parādās kā visas pieredzes centrs.

Pirmais pašpsiholoģijas elements ir empātija. Kohuts uzskatīja, ka garīgo slimību galvenais cēlonis ir vecāku nespēja iejusties bērniem. Atbilstība bērna vajadzībām nozīmē, ka vecāki var palīdzēt bērnam pāriet no grandiozā patības uz saliedēto sevi. Kohuts izvirzīja teoriju, ka empātija var radīt attiecības starp pacientu un analītiķi, izraisot zināmu pacienta pašlabošanos.

Pašobjekts ir process, kurā indivīdi paplašina sevis attēlus uz objektiem un darbībām. Tie svārstās no sporta līdz rotaslietām. Indivīdi nejūtas pilnīgi bez savas izvēlētās darbības vai objekta. Pašpsiholoģija projicē ideju, ka bērna pašobjekta paradumi ietekmē viņu izvēli darbā, mācībās un dzīves partneros. Kad šis objekts nav pieejams, tas rada to, ko Kohuts sauc par optimālu vilšanos, kas ir sava veida trauma.

Agrīnās narcistiskās tendences izpaužas idealizējot. Šis es elements redz indivīdus, kuri cenšas savienot savu es objektu ar kādu, ko viņi idealizē. Sazinoties ar idealizēto personu, indivīds izmanto šīs personas spēku, gudrību un labestību.

Galvenais esības elements, pēc Kohuta domām, ir alter ego. Ja ego ir iekšējā es attīstība, alter ego ir vēlme līdzināties citiem. Alter ego pašpsiholoģijā redz, ka indivīds pielāgo savu tēlu, lai tas atbilstu citiem. Tas arī noved pie sadraudzības, kurā otra sāpes vai jūtas izjūt alter ego.

Pašpsiholoģijas pēdējais elements ir trīspolārais es. Tas ir nošķirts no bipolāriem traucējumiem un griežas ap trim iekšējiem poliem: grandiozām un ekshibicionistiskām vajadzībām, alter-ego vajadzībām un vajadzību pēc visvarenas figūras. Šie stabi veidojas no indivīda mijiedarbības ar citām nozīmīgām personām savā dzīvē.